Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:773406
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.03.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  TIESĪBAS    4
2.  TIESĪBU NORMU JĒDZIENS    6
3.  NORMU PAZĪMES    7
4.  TIESĪBU NORMAS STRUKTŪRAS    8
5.  TIESĪBU KLASIFIKĀCIJA    9
6.  TIESĪBU NORMU VEIDI    10
7.  TIESĪBU NORMU TULKOŠANA    11
8.  TIESĪBU NORMU PIEMĒROŠANA    12
  SECINĀJUMI    14
  IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    15
Extract

1.Tiesības
Tiesības ir valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
Cilvēka tiesības — tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības.
Tiesību zinātne — zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas. 1

Tiesību vēsture
Par tiesību vajadzību runāja jau Senās Grieķijas zinātnieki, kas pētīja jautājumus par taisnīgas valsts iekārtas organizēšanu. Grieķu filozofi apsprieda tiesību būtību kopā ar citām filozofiskām problēmām un neapskatīja jautājumus par cilvēka brīvību, vienlīdzību un vienlīdzīgām tiesībām tādās sfērās kā īpašums, darbs, darba samaksa u.c. V. gadsimts pirms mūsu ēras vidu pieņemts uzskatīt par lūzuma punktu grieķu filozofijas attīstībā. Šajā laikā izvirzīts uzskatīs par to, ka tiesības ir cilvēku patvarīgs izdomājums, un tā rezultātā radās jauni politisko uzskatu virzieni – visu kritizējošais un pozitīvi radošais.
Par pirmā virziena piekritējiem tiek uzskatīti sofisti, kuri mācīja, ka visi cilvēki dzimst brīvi un tāpēc uzstājās pret verdzību un sludināja pilsoņu vienlīdzību. Sofisti uzskatīja, ka likumība un tiesības ir vienīgi cilvēku izdomājums.
Nav nekādu dabisku tiesību normu, kuras var uzskatīt par kaut ko patstāvīgu, nemainīgu. Ar brīvību viņi saprata atsvabināšanos no reliģiskiem, tikumiskiem, tiesiskiem pienākumiem. Viņu noliedza tiesības, tikumību un likumdošanu
Ar šādu pieeju, nevarēja samierināties Sokrāts, Platons un Aristotelis. Platons izvirza četrus tiesību principus – draudzība, mērenība, saprātība un biedrošanās. Sokrāts uzskatīja, ka katras valsts lielākais labums ir vienprātība, kas nosaka, ka visiem likums jāpilda vienādi. Viņš, starp citu, pirmais pievērsa uzmanību t.s. nerakstītiem likumiem, kurus šodien varētu saukt par morāles normām. Aristotelis, tapāt kā Sokrāts, uzskata par daudz nozīmīgākiem nerakstītus likumus – vispārīgos jeb dabiskos likumus. Viņš atzīst divus tiesību veidus – “likuma taisnību” un “dabas taisnību”.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1113584
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register