Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:815071
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.11.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Cilvēktiesību ierobežošanas nepieciešamība    4
  Cilvēktiesību ierobežošanas pamatprincipi    5
  Cilvēktiesību ierobežošanas vispārējās iezīmes    5
  Cilvēktiesību ierobežojumu konstitucionalitātes kritēriji    6
  Cilvēktiesību konstitucionālie ierobežojumi    7
  Nobeigums    12
  Izmantotā literatūra    13
Extract

Likumdevējs, izdodot likumu, pieņem lēmumu, kas un kā ir jāsasniedz, turpretim izpildvara šo lēmumu pilda konkrētajā gadījumā, respektīvi, nosaka likumdevēja izdoto normatīvo aktu īstenošanas procesuālo kārtību un veic to praktisko piemērošanu. Lai gan MK iekārtas likums, kā arī likums "Par pašvaldībām" paredz risināt jautājumus, kurus nav risinājis likumdevējs, tomēr tas būtu iespējams tikai tad, ja pamattiesību (visu vai daļas) ierobežošana nav atstāta Saeimas ekskluzīvajā kompetencē.
Īpaši apšaubāma no Satversmes 91.panta viedokļa ir iespējamās pašvaldību tiesības noteikt pamattiesību ierobežojumus, kas varētu radīt situāciju, ka vienādos apstākļos vienas pašvaldības iedzīvotāji ir "tiesīgāki" nekā citas, lai gan visus aizsargā Satversmes 8.nodaļa. Vērtīgi ir aplūkot citu valstu pieredzi šajā jautājumā, kas pilnībā atšķiras no Latvijas prakses. Igaunijā cilvēka tiesību ierobežošana ir pieļaujama tikai ar likumu - to ir atzinusi arī Igaunijas Augstākā tiesa vairākos spriedumos. Kā norāda tiesa, pamattiesību ierobežojumus var noteikt tikai ar aktu, kuram ir likuma spēks - ar likumu formālā nozīmē, nevis jebkuru tiesību aktu, jo saskaņā ar Igaunijas konstitūciju valdībai ir tiesības izdot noteikumus un rīkojumus uz likuma pamata un to īstenošanai likumus izdod Riigikogu (parlaments). No minētās tiesību aktu hierarhijas izriet, ka nav pieļaujama likumdošanas tiesību delegācija izpildu varai, un izpildu varai nav tiesību noteikt pamattiesību ierobežojumus. Līdzīga prakse ir arī Polijā, kuras konstitūcijas 31. pants nosaka, ka tiesības un brīvības var ierobežot tikai ar likumu”.
„Problēmas Satversmes normu piemērošanā rada situācija, kad likumdevējs kaut kādu iemeslu dēļ it kā nav paredzējis tādu tiesību ierobežošanu, kuras pēc būtības un saskaņā ar starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem ir ierobežojamas. Šīs Satversmes problēmas risināšanai ir jāizmanto samērā sarežģītais normu sistēmiskās tulkošanas ceļš. Situāciju neatrisina arī Satversmes 116.pants, kura vārdiskā jēga ļauj secināt, ka tajā noteiktā ierobežošanas kārtība un visaptverošie leģitīmie mērķi ir attiecināmi tikai uz izsmeļoši uzskaitītajām tiesībām. Tomēr, lai virknes citu tiesību ierobežošana nepaliktu bez leģitīma seguma, to ierobežošanas noteikšanā ir jāizmanto visaptverošie 116.pantā minētie leģitīmie mērķi.”1

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1335509
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register