Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:826427
 
Evaluation:
Published: 06.11.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Darbinieku skaita samazināšanas jēdziens    3
2.  Darbinieku skaita samazināšanas procesuālā kārtība    6
2.1.  Darba devēja uzteikuma tiesiskais pamatojums    6
2.2.  Uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi    9
2.3.  Darba devēja uzteikuma termiņš    11
3.  Kolektīvā atlaišana    12
3.1.  Kolektīvās atlaišanas pasākumi    14
3.2.  Kolektīvās atlaišanas uzsākšanas brīdis    16
4.  Darbinieka aizsardzība, izbeidzot darba tiesiskās attiecības    18
  Secinājumi un priekšlikumi    20
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    22
Extract

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kā varam secināt darba devējiem darbinieku atlaišana parasti ir spiesta nepieciešamība, kas var arī novest pie ilgstošas un dārgas tiesāšanās ar atlaistajiem darbiniekiem. Līdz ar to, situācijā, kad uzņēmumam nav citas izejas kā tikai samazināt darbinieku skaitu, atlaišanas process jāveic, stingri ievērojot likumā noteikto procedūru.
Darbinieku skaita samazināšana ir viens no Darba likumā noteiktajiem pamatiem darba līguma uzteikumam no darba devēja puses. Taču, lai uzteiktu līgumu, pamatojoties uz šo iemeslu, darba devējam jābūt „attaisnojošam iemeslam”, kuru likums definē kā ekonomiska, tehniska vai organizatoriska rakstura pasākumu īstenošana uzņēmumā, turklāt vienkārši ar šo pasākumu īstenošanu nepietiek. Ir svarīgi, lai šo pasākumu rezultātā neizbēgami samazinātos darbinieku skaits uzņēmumā. Šeit var minēt uzņēmuma preču un pakalpojumu ražošanas samazināšanos krīzes dēļ, budžeta finansējuma samazināšanu, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, kas mazina nekvalitatīvā darba nepieciešamību, uzņēmuma reorganizēšanu vai tā iekšējās struktūras izmaiņas. Kā arī nedrīkst aizmirst, ka šajā situācijā darba devējam ir jālikvidē kāda darba vieta, nevis tikai jāatlaiž kāds darbinieks. Pretēji, ja rodas tāda situācija, ka šī darba vieta vai funkcijas tiek saglabātas un tās pilda cita persona, tad darbinieks var pārsūdzēt šo lēmumu.
Skatoties tālāk nākotnē domāju, ka Darba likumu vēl vajadzētu pilnveidot un precizēt, kamēr tas sasniegs virsotni, jo bieži vien izlasot kādu pantu Tu īsti neiegūsti skaidrību. To apliecina arī pieņemtie grozījumi Darba likumā. Uzskatu, ka arī sabiedrība kļūs izglītotāka darba likumdošanas jomā un Darba likuma loma arvien palielināsies, jo gan darbiniekam, gan darba devējam ir ļoti svarīgi apzināties savas tiesības un pienākumus.
Ja runājam par priekšlikumiem, šeit es noteikti gribētu minēt DL 103. panta 2. daļu, kurā runāts par to, ka darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku. Kas rada darba devējam lielas neērtības, jo bieži darbinieki slimo līdz pēdējai uzteikuma termiņa dienai un darba devējs nav informēts par to vai darbinieks vēlēsies ieskaitīt darba nespējas laikā uzteikuma termiņā, kā rezultātā nav zināms, vai darba devējam jāsagatavo rīkojums un aprēķins sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu. Tāpēc, manuprāt, DL vajadzētu iekļaut normu, kas noteiktu, ka darbinieks tiek atlaists no darba līdz ar uzteikuma termiņa iestāšanos, neatkarīgi no tā vai darbinieks atrodas pārejošā darba nespējā vai neatrodas tajā.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register