Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:843471
 
Evaluation:
Published: 19.11.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Palielinās šķiru pretrunas un biežāk notiek zemnieku nemieri, jo sakarā ar to, ka pieaug labības pieprasījums un Baltijas muižnieki bija ekonomiski ieinteresēti pārdot ar vien vairāk lauksaimniecības ražojumu, tie palielināja zemniekiem produktu nodevas, klaušu darba normas (t.s. atstrādāšanu). 13.gs beigās-14.gs. sākumā sāka sairt naturālā klaušu saimniecība. Kulmināciju sasniedza Kauguru nemieri 1802.g.20.februārī. Vietējā vācu muižniecība panāca sev izdevīgas zemnieku reformas- cars Aleksandrs I parakstīja 1804.g. Vidzemes zemnieku likumu un 1809.g. „papildu pantus”, kas dzimtbūšanu neatcēla, bet tikai precizēja dzimtcilvēka juridisko stāvokli (muižas zemes piederums), kā arī zemniekam bija mantojamās nomas tiesības. Šie likumi paredzēja arī zemes auglības pārvērtēšanu (kadastra realizēšanu) un jaunu klaušu, nodevu normu noteikšanu katrai zemnieku mājai – zemnieku ekspluatācija vēl vairāk palielinājās. Vēlāk tiek pieņemti likumi par zemnieku brīvlaišanu Baltijas guberņās: Igaunijā 1816.g., Kurzemē un Vidzemē 1819.g., zemniekus atbrīvoja pakāpeniski 14 gadu laikā, tā saucamā „putna brīvība” (zemes paturēja muižnieki). Dzimtbūtniecisko klaušu un nodevu vietā stājās kapitālistisko līgumu attiecības (kalpu, pusgrauda, nomas līgumi). Daļa lauku iedzīvotāju pārvācās uz rūpniecisko pilsētu, Rīgā iedzīvotāju skaits dubultojās. Impērijas kodifikācijas nodaļa Pēterburgā izdod 1845.g. „Baltijas vietējo likumu kopojumu” II daļās. Tas atzina un apstiprināja agrākās varas iestādes (landtāgus, pilsētu rātes utt.) kā arī valdošo kārtu privilēģijas, tātad saglabājās vācu muižnieku un pilsētas birģeru politiskā vara, feodālā laikmeta tiesības, privilēģijas.
Sabiedrības šķiristiskā struktūra
Valdošā šķira.
Bruņniecība- Baltijas vācu muižnieku vispriviliģētākā kārta. Dzimtas bija ierakstītas „dižciltīgo” sarakstos – matrikulās. Baltijas bruņniecību Krievijas cari ne tikai atzina, bet pat papildinājja- Krievijas valdība kodificēja 19.gs. pirmajā pusē Baltijas bruņinieku privilēģijas ka īpašu kārtu tiesības 1845.g. Baltijas provinču likumu II daļā. Tie bija atbrīvoti no nodevām un klausībām. Tiesības saukties par baroniem bija tikai tiem bruņinieku kārtas muižniekiem, kuriem šis tituls bija ierakstīts „dižciltības” rakstos jau pirms Baltijas pievienošanas Krievijas impērijai vai piešķirts ar speciāliem rakstiem (ukaziem, reskriptiem). …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1121744
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register