VIII Bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības
Bēgļu tiesību vēsturiskā attīstība
Starptautiskie un nacionālie cilvēktiesību dokumenti, kuri regulē bēgļu tiesību jautājumus:
- 1951.gada ANO Konvencija par bēgļa statusu
- Konvencijas 1967.gada Protokols par bēgļa statusu
- Patvēruma likums (2009.g. 15.06)
- Visparējie cilvēktiesību avoti (VCD 14.p, SPPPT, ECK)
- Starptautiskās institūcijas, kas darbojas ar bēgļu jautājumiem: ANO Augstais komisārs bēgļu tiesību jautājumos
Bēgļa un patvēruma meklētāja jēdziens.
1951.gada ANO Konvencija par bēgļa statusu
1. persona ir ārpus savas izcelsmes, pilsonības valsts
2. Persona nevēlas vai nevar iegūt savas valsts aizsardzību
3. Pastāv labi pamatotas bailes no vajāšanas pamatojoties uz: (5 pamati) a) rasi, b) reliģisko pārliecību c) etnisko piederību, d) politisko pārliecību e) piederību kādai sociālajai grupai.
1967.gada Protokols par bēgļa statusu – paplaљina Konvencijas definīciju
Bēgļu kategorijas (LV dabujuši bēgļu statūsu kopš 1998.g. – 48 cilvēki)
• Konvencijas bēgļi
• Bēgļi de facto
• Bēgļi, kam nepieciešams pagaidu patvērums (Alternatīvais statuss)
„Ekonomiskie bēgļi”?
Bēgļu atšķirība no iekšzemē pārvietotajām personām
Bēgļa statusa iegūšanas procedūra:
- pie robežas pieprasīt robežsargam, iesniegums, intervija
- būdams valstī pieprasīt
Bēgļa statusa atteikšanas un zaudēšanas pamati
- noziegums pret mieru, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci
- nopietns nepolitisks noziegums ārpus patvēruma valsts pirms uzņemљanas valstī
Bēgļa statusa zaudēšanas pamati:
- mainījušies apstākļi pilsonības/mītnes valstī pamatojoties uz kuriem pieљķirts bēgļa statuss
- iegūta jaunas valsts pilsonība un aizsardzība
- persona brīvprātīgi atguvusi iepriekšējo pilsonību un pakļāvusies љīs valsts aizsardzībai
Tiesības
1. Pilsoniskās, sociālās un ekonomiskās tiesības, kuras piemīt bēgļiem. (12.- 22.pants)
2. ! Neizdošanas jeb „Non-refoulment” principa loma bēgļu aizsardzībā.
3. Bēgļu tiesību pamatprincipi ES - “Pirmās patvēruma valsts princips”
…
