Krimināltiesības

Secinājumi
1. Krimināltiesību zinātnieki uzskata ka ir jānodrošina valsts amatpersonas
legālās definīcijas vienotu izpratni, jo arī ar izmaiņu ieviešanu Krimināllikumā nav panākta šī jēdziena un pazīmju saskaņota un attiecīgo normu precīza izpratne. Tā saturā tomēr nav strikti noteikts valsts amatpersonas krimināltiesiskais jēdziens. Pēc A.Judina teiktā - „jaunā definīcija neizsaka neko”, jo izdarīta norāde uz citiem normatīviem aktiem, kur tas tiks definēts. Tāpēc jāsecina, ka patreizējais Krimināllikuma variants nenodrošina iespēju piemērot tos Krimināllikuma pantus, kur noteikta valsts amatpersonas atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.
2. Par nozīmīgiem faktoriem, kas izraisa un veicina valsts amatpersonu noziedzīgos nodarījumus, var uzskatīt zemās prasības ierēdņiem, kontroles trūkumu, valsts augstākā līmeņa vadītāju slikto piemēru, zemo savu tiesību zināšanu līmeni iedīvotāju vidū un politisko lēmumu pieņēmēju morālās stājas trūkumu, kā arī valsts ierēdņu zemo atalgojumu.
2. Var arī secināt, ka Krimināllikums visos gadījumos ir pieskaņojams un
grozāms atbilstoši citiem speciālajiem normatīvajiem aktiem, kuros ir aplūkoti jautājumi saistībā ar Krimināllikuma piemērošanu, bet ne citi normatīvie akti pieskaņoti Krimināllikumam. Protams, Krimināllikums nav nekāda „neaizskarama grāmata” un tas ir grozāms un papildināms, ja rodas nepieciešamība kriminalizēt vai dekriminalizēt kādu nodarījumu, pastiprināt vai mīkstināt sodu vai izlemt kādu citu ar krimināltiesisko normu piemērošanu saistītu jautājumu.
…