Mūsdienās testamentārā mantošana visās savās formās ir viena no aktuālākajām tēmām visā pasaulē. Testamentārā mantošana personu dzīvē ir ļoti nozīmīga, ja vien šīs personas saskarās ar mantojuma atstājēja (testatora) pēdējās gribas rīkojuma aktu (testamentu).
Šī darba autors izvēlējās šo tematu tādēļ, ka tas no gadsimtu gadsimtiem paliek aizvien aktuālāks, kā arī bieži sastopams. Tomēr, neskatoties uz temata aktualitāti mūsdienās, testamentārā mantošana arī ir pietiekami interesantas un saistošs temats, kas var ieinteresēt gandrīz katru personu.
Darba galvenās problēmas ir spēja precīzāk un atbilstoši tematam noformēt nodaļu atbilstību virsrakstam, kā arī izpētīt testamentāro mantošanu sīkāk, lai kopumā tā atspoguļotu virsrakstu.
Darba mērķis ir radīt visaptverošu ainu par testamentāro mantošanu, lai uzzinātu, kā tā parādījās, lai izprastu tās būtību un nozīmi.
Šajā darbā autors apskatīja jautājumus attiecīgi nodaļas virsrakstam. Tas ir nepieciešams, lai nerastos nekādi pārpratumi, lasot darbu, kā arī, lai izvairītos no liekvārdības.
Darba galvenais objekts ir testamentārā mantošana.
Autors uzskata, ka viņa darba galvenie uzdevumi ir izpētīt:
• testamentārās mantošanas rašanos;
• vārda „testaments” definējumu, vairāku autoru skatījumā;
• testamenta izveidošanas kārtību;
• testamenta formas;
• neatraidāmos mantiniekus;
• kas ir nepieciešams, lai testaments stātos likumīgā spēkā.
Lai darbs atbilstu nepieciešamām darba prasībām, ir nepieciešams pielietot metodes. Autora darbā izmantotas sekojošas metodes:
• vēsturiskā;
• gramatiskā;
• analīzes;
• salīdzināšanas.
Vēsturiskā metode tika izmantota, lai izprastu, kā un no kurienes radās tiesības, testamentārā mantošana un kā tika pielietota; gramatiskā metode – izmantojot valodu, kas ļauj gramatiski precīzāk izteikties un izvairīties no liekvārdības; analīzes metode – lai izanalizētu katru nodaļu vai tās apakšpunktu sīkāk, lai varētu izprast testamentārās mantošanas būtību; salīdzināšanas metode – salīdzinot vairāku autoru definējumu testamentārai mantošanai.
Studiju darbā tiek izmantota literatūra un avoti gan valsts valodā, gan arī svešvalodā, proti, krievu valodas literatūra.
