28. Kas ir Eiropas Tiesas prejudiciālā nolēmuma procedūra?
Prejudiciāla nolēmuma lietas ļauj nodrošināt efektīvu un vienveidīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu un novērstu to atšķirīgu interpretāciju. Tās tiek ierosinātas, pamatojoties uz dalībvalsts tiesas uzdotu prejudiciāla nolēmuma lūgumu par ES tiesību interpretāciju vai, retos gadījumos, par spēkā esamību. Eiropas Savienības Tiesas sniegtais skaidrojums ir saistošs nacionālajai tiesai izskatāmās lietas ietvaros, kā arī tas ir saistošs citām tiesām, izskatot līdzīgas lietas.
29. Kādā veidā ES dalībvalsts var izstāties no Eiropas Savienības?
Nav konkrēti minēts punks, lai kādu dalībvalsti izslēgtu no savienības par kāda līguma nepildīšanu. Dalībvalsts pati var izlemt, vai grib turpināt sadarbību ar ES vai nē. Dalībvalstij jāiesniedz iesniegums ar pamatotu motivāciju kāpēc grib izstāties. Iesniedz eiro padomei, tiek izveidota darba grupa un divu gadu laikā veido sarunas, par izstāšanās procesu no ES. Eiropadomes balsojumā par vai pret nobalso par lēmumu. Ar balsu vairākumu tiek pieņemts lēmums. Izstājoties dalībvalsts var atgriezties savienībā, taču pārrunas būs jāsāk no sākuma kā jaunai dalībvalstij. Atkārtoti uzsākot pārunas kritiskāk vērtēs valsts vēlmi iestāties atpakaļ.
30. Aprakstiet parasto jauno ES tiesību pieņemšanas kārtību.
Parastajā likumdošanas procedūrā ir iespējami trīs lasījumi. Pirmajā un otrajā lasījumā Parlaments var nākt klajā ar grozījumiem, bet, ja vienošanās ar Padomi pēc otrā lasījuma nav notikusi, jautājums tiek virzīts uz Samierināšanas komiteju (Conciliation committee; Comité de conciliation). Trešajā lasījumā Parlaments un Padome apstiprina tiesību aktu, ja Samierināšanas komitejā ir panākta vienošanās.
…
