Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:886255
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.01.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Upju tiesiskā režīma principi    4
2.  Upju izmantošanas tiesiskai regulējums Latvijā    6
3.  Starptautiskie dokumenti    9
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras saraksts    11
Extract

1992.gada tika parakstīta konvencijas “Par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu” protokols par Ūdeni un veselību. Kura atzīst, ka ūdens ir viens no svarīgākajiem dzīvības pastāvēšanas priekšnoteikumiem, un tāpēc tam jābūt kvalitatīvam, veselīgam un pietiekošā daudzumā. Ūdeņi ir resursi ar ierobežotām spējām kvantitatīvi un kvalitatīvi atjaunoties no cilvēku iedarbības kaitīgās ietekmes.
Starptautiskās upes ir upes, kuras tek pa divu vai vairāku valstu teritorijām, ietek jūrā un kuru režīmu nosaka starptautiskie līgumi.
Kuģniecība ne vienmēr ir starptautisko upju kritērijs, jo, piemēram, Jordānas upei Vidējos Austrumos ar ir starptautiskās upes raksturs [1, 313].
Robežupes šajā ziņā ir īpaša kategorija.
Reglamentācijas jautājamos upi klasiskajos juridiskajos traktātos apzīmēja ar latīņu terminiem – flumen, rivus, bet upes dibenu ar terminu – alveus. Kuģojamas upes sauca par flumina torrentia, bet upes ar noteiktu, pastāvīgu gultni un krastiem – flumina perennia.
Pēc romiešu principa ūdens bija vispārpieejama lieta, bet upes bija visu lietošanā esošs stingri publisks īpašums – res publica. No senās Romas laika starptautisko tiesību viedokļa upe bija res publica jure gentium un ieguva šo statusu no pašas dabas pretstatā privātīpašumam res publica jure civitatis.
Tautai bija tiesības kuģot pa upi, zvejot tajā un izmantot krastu kravas iekraušanai un piestāšanai (mooring). Valstij turpretī piederēja policejiskas funkcijas un tiesības šo navigācijas izdevumu segšanai iekasēt nodevas (titulus navium).
Piekrastes īpašniekiem bija tiesības ar pretora atļauju novadīt sev daļu ūdens.
Starptautiskajās kuģojamajās upēs visas piekrastes valstis (riparian states) pēc Grocijas principa bauda kuģniecības un tirdzniecības brīvības režīmu. Džkārt starptautiskā tirdzniecības sekmēšanai civilās kuģniecības brīvības tiesības tiek piešķirtas arī citām valstīm. Tomēr tas nav obligāti [1, 313].
Saskaņā ar 1648.gada Minsteres līguma Šelda tiek slēgta Beļģijas kuģiem. Ar 1804.gada Parīzes konvenciju Reina tika sadalīta starp Franciju un Vāciju, bet ar 1972.gada 16.novembra dekrētu Francijas Konvents pasludināja par starptautiskajām upēm Šeldu un Māsu. No šī brīža tika iedibināta piekrastes valstu sadarbības koncepcija un atceltas muitas barjeras.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1186237
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register