19. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem.
Tiesiskie pamati un būtība.
Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērnam var piemērot, ja viņš izdarījis tādu nodarījumu vai pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta kriminālatbildība vai administratīvā atbildība. Var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidi: 1) izteikt brīdinājumu; 2) uzlikt par pienākumu atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo; 3) nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām; 4) uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas; 5) bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir ienākumi, — uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu; 6) noteikt uzvedības ierobežojumus; 7) uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu; 8) ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
20. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi. Izpratne.
Personām, kas izdarījušas krimin.likumā paredzētos nodarījumus, bet sirgst ar psihiskiem traucējumiem un ir atzītas par nepieskaitāmām vai ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus: 1) ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē; 2) ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā); 3) ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi. Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot to tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieku kopšanu, gādībā un medicīnas iestādes uzraudzībā pēc dzīvesvietas. Personām, kuras atzītas par ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt ārstēšanu arī tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās. Tiesa var noteikt šajā likumā paredzētos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus personām, kuras izdarījušas šajā likumā paredzētos nodarījumus, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai pēc nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas atņēmusi tām spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šīs personas pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ ir bīstamas sabiedrībai. Piespiedu ārstēšanu un ārstniecības iestādes tipu nosaka tiesa atkarībā no tā, ar kādu psihisku slimību attiecīgā persona ir saslimusi un kāds ir šīs personas nodarījuma raksturs. Nosakot ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā), tās tipu izraugās ārstniecības iestāde. Personai, kas pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kura atņēmusi tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav izbeidzies noilguma termiņš vai nav cita pamata tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai to groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja attiecīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs mainījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot.
…
