Kopsavilkums
1. Pēc Latvijas valsts okupācijas tās iekļaušanas PSRS sastāvā un Latvijas PSR Konstitūciju pieņemšanas 1940. gada 25. augustā, tika likvidētas suverenās valsts likumdošanas, pārvaldes un tiesu varas institūcijas. Tā vietā izveidoja jaunas – Augstākā Padome, Tautas Komisāru Padome, tautas komisariāti uc.
2. Padomju laikā divu instanču tiesas. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 151. pantu Latvijas PSR tiesas bija Latvijas PSR Augstākā Tiesa un rajonu (pilsētu) tautas tiesas. Latvijas PSR tiesu organizācijas un darbības kārtību noteica PSRS un Latvijas PSR likumi.
3. Sociālistiskā demokrātisma raksturīgākā iezīme bija valsts un koleģiāla izlemšana, tāpēc tiesas spriešanu nevarēja nodot tikai vienas personas kompetencē. Saskaņā ar tiesību doktrīnu pretēji buržuālistiskajai valstij izplatītai vienpersonīgajai tiesai PSRS visās tiesās lietas iztiesāja koleģiāli. Visās pirmās instances tiesās civillietas izskatīja tiesneša un divu piesēdētāju sastāvā.
4. Augstākās Tiesas orgāns Latvijas republikā bija Latvijas PSR Augstākā Tiesa. Šai tiesai bija kāds ļoti īpašs uzlikts pienākums, proti, uzraudzīt visu Latvijas PSR tiesu orgānu darbību. Tā kā visas tiesas bija vēlētas, Augstākāo Tiesu ievēlēja Latvijas PSR Augstākā Padome uz pieciem gadiem. Augstākās Tiesas sastāvu aizpildīja Augstākās Tiesas priekšēdētājs, viņa vietneikiem, tiesas locekļiem un tautas piesēdētājiem, kuriem bija obligāti jābūt visās tiesās. Augsatākajā Tiesā darbojās: Civillietu kolēģija; Krimināllietu kolēģija; Augstākās tiesas Prezidijs; Augstākās tiesas Plēnums.
5. Pēc 1959. gada likuma tiesu sistēmas pamatposms bija rajona vai pilsētas tautas tiesa. Agrāk vienā rajonā vai pilsētā varēja būt vairākas tautas tiesas. Rajons dalījās tiesu iecirkņos. Turpretīm pēc jaunā likuma katrā rajonā (pilsētā, kas nav iedalīta rajonos) darbojās tikai viena tautas tiesa, ko ievēlēja rajona (pilsētas) iedzīvotāji vispārējās, vienlīdzīgās un tiešās vēlēšanās, aizklāti balsojot. Būtiski šis likums bija skāris rajona (pilsētas) tautas tiesas tiesnešu darbības laiku. Agrāk likums noteica trīs gadus, bet jaunais likums par Latvijas PSR tiesu iekārtu nosaka tiesneša darbības termiņu piecus gadus. Līdz ar to rajonu (pilsētu) tautas tiesnešiem vajadzēja strādāt par diviem gadiem ilgāk. Rajonu (pilsētas) tautas tiesas tiesnešu skaits nebija īsti noteikts, jo likums šo jautājumu neregulēja, taču to noteica Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs. Tiesnešu skaitu noteica viens cilvēks ar savu priekšlikumu – Augstākās Tiesas priekšsēdētājs.
6. Speciālās tiesas bija kara tribunāli, dzelzceļa transporta līnijtiesas un ūdenstransporta līnijtiesas. Šīs tiesas izskatīja savai kompetencei atbilstošas krimināllietas. Tā arī Latvijā tika izveidota ūdens līnijtiesa, kura izskatīja lietas par noziegumiem, kas traucēja ūdenstransporta darbu. Kara tribunāli izskatīja lietas par militāriem noziegumiem.
7. Biedru tiesas bija tādas organizācijas, kuras nodarbojas ar komunistiskās attieksmes audzināšanu pret darbu. Mācaīja arī saudzīgi izturēties pret sociālistisko īpašumu un centās ieaudzināt padomju cilvēkos kolektīvisma un biedriskas savstarpējas palīdzības jūtas.
8. Visās tiesās Latvijas PSR laikā lietas izskatīja koleģiāli. Pat vienkāršas lietas tiensesis nevarēja lietu izskatīt vienpersoniski. Visās pirmās instances tiesās lietas izskatīja tiesneša un divu tautas piesēdētāju sastāvā. Lietas pēc kasācijas sūdzībām un protestiem izskatīja Latvijas PSR Augstākās Tiesas kolēģijas – triju Augstākās Tiesas locekļu sastāvā.
…
