Secinājumi
Referāta izstrādes laikā, apskatot daudzveidīgos noziegumu veidus informācijas tehnoloģiju vidē, var secināt, ka virtuālā dzīve principā ir pielīdzināma reālajai dzīvei drošības ziņā. Jo mēs neviens nezinām, kā, kad un kurā brīdī mūs var piemeklēt, attīstības ziņā, strauji augšupejošie noziedzīgi darījumi.
Protams, izvērtējot dažādus noziedzīgu darījumu piemērus, var saprast, ka daļa no tiem rodas nepietiekamas datoru tehnikas, datu, informācijas aizsardzības dēļ. Pilnīgai konfidencialitātei ir jānodrošina pilnīga tehniska aizsardzība un kontrole.
Tomēr ar tehnoloģiju maksimālu aizsardzību vien nebūs līdzēts. Galvenokārt šie noziegumi, izmantojot informācijas tehnoloģijas, notiek cilvēku lētticības dēļ. Cilvēki ir ļoti viegli iespaidojami, īpaši kritiskajos brīžos, kad cilvēkiem liekas, ka viņu dzīve nav izdevusies vai iet uz leju. Saņemot neticamu e-pasta vēstuli, viņi ierauga mazu cerības staru, viņi vēlas noticēt neticamām lietām, lai tikai viņu dzīvē arī beidzot ar kaut ko paveiktos (vinnētu kādā nezināmā loterijā, saņemtu negaidītu mantojumu, utt.) tomēr pārsvarā šādos gadījumos nākas piedzīvot pretējo un nokļūt vēl nepatīkamākā situācijā.
Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar savas personīgās informācijas un datu izplatīšanu trešajām personām. Kā arī ir jāatceras tas, ka, ja piedāvājums šķiet pārāk labs, tad visdrīzāk tur kaut kas slēpjas!
Priekšlikumi
1. Pirms bankas datu ievadīšanas kaut kur, ir jāpārliecinās par šīs vietas uzticamību;
2. Jāizmanto droša norēķinu sistēma;
3. Ja tiek iegādāts kaut kas, maksājot naudu avansā, vienmēr jānodrošinās ar pirkuma apstiprinājumu. Lielākos pirkumos, piemēram, iegādājoties avansā auto vai ko citu - vienmēr jāpieprasa līgums;
4. Nekādā gadījumā neuzglabāt norēķinu kartes datus, u.c. identitātes datus Internetam pieslēgtā datorā;
5. Nepārsūtīt paroles un norēķiniem nepieciešamo informāciju ar e‑pasta starpniecību, ja vien netiek izmantota stipra kriptogrāfijas sistēma.
…
