Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:959455
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.10.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Extract

Valsts kredīta pamats ir maksājumu un apmaksāšanas principi. Valsts galvenā forma ir attiecības, kad valsts ņem līdzekļus uz parāda. Šajā gadījumā notiek centralizēto naudas līdzekļu fondu lieluma izmaiņas. Valsts kredīta specifika ir tāda, ka:
pirmkārt, tas ir brīvprātīgs raksturs (tas atšķiras, piemēram, no nodokļiem, kuri ir stingri obligāti);
otrkārt, tas rūpīgi uzskaita atmaksāšanas un maksājuma princips;
treškārt, tā nodrošināšanai tiek izmantots viss konkrētas teritorijas īpašums (vai kāds teritorijas ienākumus). Taču komerciāla vai banku kredīta gadījumā nodrošinājums ir rīcībā esošās vērtības.
Valsts kredīts izpilda fiskālo un regulējošo funkciju.
Fiskālā funkcija tiek īstenota, izveidojot centralizētos naudas līdzekļu fondus savu, tas ir valsts izdevumu finansēšanai. Tātad ar fiskālās funkcijas palīdzību nodokļu nasta tiek vienmērīgāk sadalīta laikā. Ir svarīgi uzsvērt valsts parāda dzēšanas avotus. Pie tiem pieder nodokļi, ja līdzekļi tika izmantoti ražošanas paplašināšanas nolūkos, valsts aizņēmums tiek dzēsts uz peļņas rēķinu, kuru sāk dot objekts. Taču, ja valsts kredīts tiek izmantots sociālo vai citu neražojošu, bet sabiedrībai nepieciešamo mērķu finansēšanai, tad par dzēšanas avotu kļūst nodokļi vai jauni aizņēmumi. Ir jāuzsver, ka pēdējo gadījumā jauno līdzekļu piesaistīšana notiek uz valsts aizņēmumu (papildu) rēķina. Šādai procedūrai ir speciāls nosaukums – valsts parāda refinansēšana.
Regulējošā funkcija ir tā, ka valsts var apzināti izmantot valsts kredītu kā valsts ekonomiskās regulēšanas instrumentu. Naudas apgrozības regulēšana paredz aizņēmumu novietošanu dažādu investoru vidū. Fizisko personu līdzekļu mobilizācija noved līdz maksātspējīga pieprasījuma samazināšanai. Veicot līdz ar to ražošanas izdevumu finansēšanu, tam sekos naudas masas samazinājums apgrozībā. Veicot budžeta sfēras (ārstu, pasniedzēju) finansēšanu, naudas daudzums apgrozībā nepalielināsies. No otras puses finansējot valsts parādu uz juridisko personu uzkrājumu piesaistīšanas rēķina un ievirzot iegūtos līdzekļus izmaksāšanai iedzīvotājiem, naudas daudzums apgrozībā krasi palielināsies.
Valsts kredīts būtiski atšķiras no citiem kredītu veidiem. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register