Teritorija un jurisdikcija starptautiskajās tiesībās

TERITORIĀLIE REŽĪMI
1)Demilitarizētās teritorijas (demilitarizāciju pielieto kā drošības pasākumu) un neitrālās zonas (teritorija, kurā nedrīkst izvietot karaspēku, militāro tehniku un izvēst militārās akcijas);
2)Kondomināts – divu vai vairāku valstu pārvalde pār noteiktu teritoriju un tās iedzīvotājiem. Rodas strīdīgi jautājumi par attiecībām starp iesaistītajām valstīm un suverenitāti pār noteikto teritoriju un tās iedzīvotājiem;
3)Kodolbrīvās teritorijas – saskaņā ar starptautisko līgumu izvietot, ražot, vest cauri kodolieročus (piem., Antarktika, jūru un okeānu dzīles);
4)Starptautisko upju režīms – tās ir upes, kas tek pa divu vai vairāku valstu teritorijām, ietek jūrā un kuru režīmu nosaka starptautiskie līgumi. Kuģniecība starptautiskās upēs ir atklāta visām nācijām. Starptautisko režīmu iedibina pašas valstis;
5)Starptautiskās teritorijas – kuras nav nevienas valsts suverenitātē un jurisdikcijā un atbilst starptautiskām tiesībām, var izmantot jebkura valsts (common mankind herritage):
*starptautiskie ūdeņi (ikviena valsts var nodarboties ar zvejniecību un citu resursu ieguvi) ārpus piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu teritorijām, kā arī gaisa telpa virs tiem un zemes dzīles zem (ikviena valsts var izvietot cauruļvadus un zemūdens kabeļus);
*Antarktika – vienīgais kontinents pasaulē, kas nav nevienas valsts teritoriālajā jurisdikcijā. To nosaka līgums par Antarktiku. Tajā pastāv zināmas izpētes brīvība.
*Arktikas tiesisko režīmu nosaka starptautisko tiesību normas un to valstu likumdošana, kuru teritorijas daļa vai ekonomiskā zona, vai kontinentālais šelfs atrodas attiecīgajā rajonā (Krievija, ASV, Dānija, Kanāda, Norvēģija).
*kosmosa telpa un kosmosa ķermeņi;
*agrāk bija arī Jeruzaleme.
…