Identifikācija, identificēšana kriminālistikā ir konkrēta cilvēka, dzīvnieka vai priekšmeta tāpatības noteikšana galvenokārt pēc viņu atstātām pēdām vai attēla, izdarot salīdzinošus pētījumus (Juridisko terminu skaidrojoša vārdnīca, Nordik, Rīga: 1998, 302.lpp.).
Identifikācija – objekta izpētes process nolūkā pēc noteikta vispārējo un sevišķo pazīmju individuālā kopuma izdalīt to no materiālās pasaules prikšmetiem kā vienīgo (Daktiloskopija, A.Kavalieris un citi autori, Latvijas vēstnesis, Rīga: 2005, 215.lpp.).
Identifikācijas mērķis ir noskaidrot pēdu, attēlu, atstājēja personību un iegūt tiespierādījumus krimināllietās un civillietās, nosakot kriminālistisko ekspertīzi.
1. Kriminālistiskās identifikācijas izpratne.
Zinātnieki uzskata, ka ikvienā krimināllietā ir iespējams izdibināt objektībo patiesību. Šīs tēzes teorētiskais pamatojums ir mācība par kriminālistisko identifikāciju.
Nozieguma atklāšanai ir svarīgi noteikt, vai notikuma vietā atrastās pēdas atstājusi noteikta persona; vai no līķa izņemtā lode ir izšauta no aizturētajam atņemtā ieroča u.tml.apstākļus. Visos šos gadījumos tiek veikta objektu (cilvēka vai ieroča) identifikācija. Vārētu teikt, ka krimināllietas izmeklēšanas norise būtībā ir vainīgās personas identifikācijas process. Mācība par kriminālistisko identifikāciju ir kriminālistikas vispārīgas teorijas svarīgākā un neatņemama sastāvdaļa. Identifikācija ir pavediens visam pierādīšanas procesam un ir obligāts nozieguma atklāšanas, izmeklēšanas elements.
…
