SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
Būvju un ēku lietošanas tiesību aprobežojošās normas Latvijas Republikas Civillikumā pārsvarā ir blanketas. Šī iemesla dēļ īpašniekam ir jāpārzin liels apjoms normatīvo aktu, jo ir taču zināms, ka “nezināšana neatbrīvo no atbildības” – atbildības segt zaudējumus par kaitējuma nodarīšanu trešajām personām.
Īpašā kārtā īpašniekam ir jāpārvalda savs īpašums, ja tas ir kultūras piemineklis.
Šobrīd lielākā problēma šajā jomā ir tie nami, kuri ir pārgājuši īpašumā, bet īpašniekam nav līdzekļu, lai tos uzturētu un koptu. Tādas ēkas uz sabrukšanas robežas apdraud sabiedrisko drošību. Pēc likums tās var jaukt nost, bet izdevumus var piedzīto no īpašnieka. Pašvaldībām daudzreiz tā arī ir jārīkojas, tikai izdevumus, kuri nav mazi, no īpašnieka piedzīt ir liela problēma.
Ieviestā namu apsaimniekošanas sertificēšanas sistēma ir pozitīvs pavērsiens iedzīvotāju labklājības radīšanai, kā arī rūpēm par namu saglabāšanas un iedzīvotāju drošības uzlabošanu jautājumos;
Priekšlikumi:
Likumdevējam līdz ar Civillikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2003.g. 1.janvārī vajadzēja modernizēt arī tās normas, kas attiecas uz būvju un ēku lietošanas tiesību aprobežojumiem, jo, piemēram, CL 1086.p. izteiktā piezīme par lauku būvniecību ir novecojusi, faktiski tā vairs netiek dalīts: pilsētas un lauku būvniecība. Noteikumi par būvniecību ir vienādi, atšķiras tikai specializēti tehniskās nianses, kas skar būves ekspluatācijas specifiku.
Tas pats attiecas uz CL 1091.p. izteikto piezīmi par “Rīgas pilsētas pirmo mūra ēku rajonu, kas apzīmēts Rīgas pilsētas saistošos būvnoteikumos”. Mūsdienās tāda iedalījuma vairs nav.
Būtu nepieciešams pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz namu apsaimniekošanu, un atmest novecojušās un nedarbojošās tiesību normas, kā arī precīzāk noregulēt jautājumu par namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, to attiecībām ar namu un dzīvokļu īpašniekiem.
…
