IEVADS
Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā- ES), nekustamā īpašuma tirgus paplašināšanos un atvieglotām kreditēšanas iespējām, ir strauji pieaudzis darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. Pēdējos gados Latvijā valda nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas bums. Tiek pirkts un pārdots viss- dzīvokļi vēl neuzbūvētās mājās, zemes gabali un milzīgas īres mājas ar visiem īrniekiem. Neskatoties uz jauniem nekustamo īpašumu piedāvājumiem un nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem, nemainīga paliek darījumu dalībnieku vēlme pēc iespējas nodrošināt savu tiesību un interešu aizstāvēšanu darījuma laikā, tāpēc ir svarīgi izanalizēt nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu tiesiskos pamatus un konstatēt nepilnības atsavināšanas darījumos.
Pie tam neizglītotākā sabiedrības daļā valda uzskats, ka atsavināšana ir kādas lietas prettiesiska atņemšana bez atlīdzības. Šis uzskats ir saistīts ar Padomju laika represijām, kad lielākā daļā nekustamo īpašumu tika nacionalizēti un pārgāja valsts īpašumā. Taču ir svarīgi apzināties, ka pastāv tikai atsevišķi gadījumi, kad nekustamais īpašums var tikt atsavināts piespiedu kārtā un tādēļ nepieciešams analizēt arī piespiedu atsavināšanas tiesiskos pamatus Latvijā, lai tā būtu atbilstoša īpašumtiesību raksturam. Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana ieguvusi plašāku rezonansi sabiedrībā līdz ar plāniem par Nacionālās bibliotēkas celšanu Rīgā, kad īpašnieki vērsās tiesā, lai aizstāvētu savas īpašumtiesības.
Pētījuma objekts šajā darbā ir nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi Latvijā laika periodā no 1991.gada līdz mūsdienām 2006.gadam.
Pētījuma mērķis analizēt nekustamā īpašuma atsavināšanas tiesiskos pamatus un konstatēt nepilnības šajos darījumos.
Lai sasniegtu šo mērķi, autors veica sekojošus uzdevumus:
1. tiesību normu analīze un salīdzināšana ar praktiskās piemērošanas īpatnībām,
2. atsavinājuma līgumu izpēte un analīze;
3. nepilnību konstatēšana atsavinājuma darījumos;
4. tiesu prakses izpēte attiecībā uz piespiedu atsavināšanu;
5. līdzdalība ar nekustamā īpašuma atsavināšanu saistītos darījumos- pirkšanu, pārdošanu, izsolēm u.c.
6. normatīvo aktu , mācību līdzekļu un citu materiālu studēšana.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un veiktu nepieciešamos uzdevumus, tika izmantotas sekojošas metodes:
1. deskriptīvā (aprakstošā)- ar kuras palīdzību vispārēja veidā noskaidroti nekustamā īpašuma atsavināšanas veidi,
2. socioloģiskā- vērtē tiesību normas un atsavināšanas veidus saistībā ar sabiedrības, zinātnes un kultūras attīstību,
3. kā arī analītiskā- ar kuras palīdzību vispirms tiek noskaidrots un pēc tam vērtēts tiesisko jēdzienu un normu īstais saturs, darba nobeigumā veikta sistematizēšana un apkopošana.
Diplomdarba pirmajā nodaļā autore pievērsusies nekustamā īpašuma atsavināšanas vispārīgajam raksturojumam, kurā uzsvaru likusi uz vēsturi, darījumiem, zemesgrāmatām, lai izprastu ar atsavināšanas procesiem saistītas likumsakarības.
Otrajā nodaļā analizēti nekustamā īpašuma labprātīgi atsavināšanas darījumi.
Savukārt, trešajā nodaļā tiek analizēti un pētīti nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas darījumi.
Pētījumā izmantoti pārsvarā dažādi normatīvie akti- LR Civillikums, LR Civilprocesa likums, LR Krimināllikums, likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām”, Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likums u.c., literatūras avoti- “Personu īpašums un tā aizsardzība”, “Saistību tiesības saimnieciskos darījumos”, “Zemesgrāmatas Latvijā” u.c., kā arī atsavinājuma līgumi, dažādi prakses materiāli un interneta resursi.
…
