Kadastrālās vērtēšanas process un metodes pēc būtības ir līdzīgas individuālajai vērtēšanai (balstīta uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju), bet ņemot vērā to, ka kadastrālajā vērtēšanā vienlaicīgi jānovērtē liels objektu skaits un vērtēšanas izmaksām ir jābūt zemām, vērtības aprēķinam ir jālieto standartizēti aprēķina modeļi. [3]
Kadastrālās vērtēšanas procesam ir trīs būtiskas sastāvdaļas (soļi), kuras veicot kadastrālās vērtēšanas procesu periodiski atkārtojas un dažreiz norit paralēli.
Pirmais solis: kadastrālai vērtēšanai nepieciešamā nodrošinājuma sagatavošana; visu vērtējamo objektu (ar nodokli apliekamo īpašumu) apzināšana un reģistrācija NĪVKIS.
Kadastrālai vērtēšanai nepieciešamo nodrošinājumu var iedalīt:
tiesiskajā un metodiskajā nodrošinājumā;
personāla resursu nodrošinājumā;
programmnodrošinājumā un tehniskajā nodrošinājumā.
Vairums no vērtējamiem objektiem atrodas attīstībā un ar tiem, īsākā vai garākā laika posmā, notiek izmaiņas. Daļa no šīm izmaiņām tieši ietekmē konkrēta nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Lai nodrošinātu Kadastra datu aktualitāti jeb atbilstību īpašuma faktiskajam stāvoklim, īpaši svarīgi ir reģistrēt izmaiņas, kas notikušas ar nekustamo īpašumu. Būtiskākās no tām ir:
sastāva izmaiņas – zemes vienību un ēku skaits, lietošanas veidi, platības vai apjomi;
lietošanas mērķa(-u) izmaiņas.
Nekustamo īpašumu un to izmaiņu reģistrāciju NĪVKIS nodrošina Valsts zemes dienests (turpmāk tekstā VZD).
Otrais solis: nekustamo īpašumu tirgus informācijas uzkrāšana, analīze un kadastrālās vērtēšanas vērtību bāzes izstrāde.
1) Viens no kadastrālās vērtēšanas pamatprincipiem paredz, ka kadastrālo vērtību nosaka veicot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu, kas balstīta uz nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni noteiktam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim.
Tādēļ kadastrālām vērtībām, vai pareizāk kadastrālās vērtēšanas vērtību bāzei, ir jābūt balstītai uz nekustamā īpašuma tirgus vērtībām. …
