Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:423229
 
Evaluation:
Published: 20.02.2019.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  SERVITŪTS UN TĀ RAŠANĀS VĒSTURE    4
2.  REĀLSERVITŪTI    6
2.1.  ATSEVIŠĶIE LAUKU SERVITŪTI    6
2.2.  ATSEVIŠĶIE ĒKU SERVITŪTI    8
3.  PERSONĀLSERVITŪTI    10
3.1.  LIETOJUMA TIESĪBA    10
3.1.1.  Parastā lietojuma tiesība    10
3.1.2.  Ārkārtējā lietojuma tiesība    11
3.2.  DZĪVOKĻA TIESĪBA    12
4.  SERVITŪTU NODIBINĀŠANA    13
4.1.  SERVITŪTU NODIBINĀŠANAS POSMI    14
5.  SERVITŪTU IZBEIGŠANĀS    15
5.1.  VISPĀRĒJIE IZBEIGŠANĀS PAMATI    15
5.2.  PERSONĀLSERVITŪTU SEVIŠĶIE IZBEIGŠANĀS VEIDI    16
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    18
  IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    20
Extract

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Servitūts jau bija pazīstams no senās Romas laikiem tieši tad, kad radās īpašuma tiesības uz lietu. Servitūtu izcelšanās sākumi aizsākās laukos starp zemes īpašniekiem, kad radās vajadzība izmantot, piemēram, kaimiņa zemi, lai varētu lopus dzīt uz ganībām, vai padzirdīt lopus un tikt pie ūdenskrātuves utt. Kad radās šādas vajadzības, tad kaimiņi savstarpēji varēja vienoties, nokārtojot servitūta tiesības. Pēc tam ar laiku izveidojās daudz un dažāda veida lauku un pilsētas servitūtu.
Servitūts ir tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Tas apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, tādēļ par servitūtu nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums. Servitūtu mērķis ir nodrošināt labumu noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam, tāpēc tas nav atdalāms no noteiktās personas vai no valdošā zemes gabala un to nevar pārnest uz citu personu vai citu zemes gabalu bez īpašnieka atļaujas.
Latvijas Republikas Civillikums izšķir divus servitūtu pamatveidus:
1) personālservitūts- servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai. Personālservitūts vēl iedalās lietojuma tiesībās (kur ietilps parastā lietojuma tiesības un ārkārtējā lietojuma tiesība) un dzīvokļa tiesībās.
2) reālservitūts - servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks. Reālservitūti vēl iedalās atsevišķos lauku servitūtos (kur ietilps ceļa un ūdens lietošanas servitūts) un atsevišķos ēku servitūtos (kur ietilpst atbalsta tiesības, iebūves tiesības, pārkaru būves tiesības, notekas tiesības, izlejas tiesības, augstākas būves tiesības, gaismas tiesības un skata tiesības).
Servitūti saskaņā ar Republikas Civillikuma 1231. pantu tiek nodibināti ar likumu, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu vai testamentu (mantojuma līgums). Un, lai servitūta nodibinājums iegūtu publiska akta spēku un tas būtu saistošs trešajām personām, tas tiek nostiprināts zemesgrāmatā visos trijos gadījumos. Tikai pēc tam servitūts stājas spēkā un var izmantot tajā minētās tiesības. Taču apgrūtināmā persona var no ieraksta arī atteikties, ja ir pamatojums.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1370751
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register