TŪRISMS UN ATPŪTA
Šajā teritorijā ir labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, kas iekļauj daudz viesnīcu, sporta objektus un publiskas pludmales. Lielākā daļa no tām ir teicamā stāvoklī. Šajā teritorijā ir 21 000 guļamvietas, lielākā daļa no tām Piranas pašvaldībā. Tur ik gadu iebrauc aptuveni 400 000 tūristu. Bez pludmales tūrisma, Slovēnijas piekrastes tūrisms fokusējas uz konferencēm, kā arī veselības tūrismu un kazino apmeklējumus visu gadu. Pēdējo gadu laikā pieauga ekotūrisma un kultūras tūrisma nozīme. Tādēļ, tūrisma attīstība piekrastē izplešas no pilsētām uz piekrastes un iekšzemes dabiskām teritorijām, veidojot jaunās tūristu objektus, var bez šaubām pārsniegt vides ietilpību.
Piekraste ir blīvi apdzīvota. Reģiona plātība ir 344 km2 un iedzīvotāju skaits ir nedaudz zem 80 000 cilvēkiem (232 cilvēki / km2). Iedzīvotāju lielākā daļa (80%) dzīvo 1.5 km plātā piekrastes joslā. Piekrastes joslas urbanizācija kopā ar nodarbinātības iespēju paplašināšanos noveda pie intensīvas migrācijas no iekšzemes uz piekrasti. Šīs izceļošanas tiešas sekas ir pamesti ciemati, pilsētas māju bojāšana, slikta infrastruktūras uzturēšana, lauku saimniecību pamešana un tipiskās kultūrainavas degradācija.
Astoņdesmitajos gados migrācijas process apgriezās, galvenokārt pateicoties jauno privāto mājokļu celtniecībai. Šai izmaiņai bija pozitīvs efekts uz iekšzemes atveseļošanai. Tajā paša laikā, sliktas plānošanas un nepietiekošas celtniecības darbības kontroles dēļ, šis process noveda pie ievērojamas kultūrainavas degradācijas. Šodien piekrastes pilsētu un ciematu tipiska problēma ir plaša un izklaidu izplēšanās uz apkartējām teritorijām pēdējās desmitgadēs. Lielākās izmaiņas šaurā piekrastes joslā šajos gados (sāls ieguves izbeigšana, tūrisma objektu, t.sk. jahtu piestātņu, celtniecība, Koperas ostas un infrastruktūras attīstība) radīja nopietnu dabiskās piekrastes zaudēšanu un piekrastes ekosistēmu degradāciju.
…
