Inovāciju projektu riski, darba vides riski

Inovāciju projektu riski. Inovāciju projekti var būt riskanti, ja tos raksturo: 1) zems noteiktības līmenis – apmierinoša rezultāta iespējamības līmenis ir zems; 2) zems vadāmības līmenis – inovāciju komandas spējas ietekmēt lietu virzību, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu noteiktā laikā un izmaksās, ir mazas; 3) augsts nozīmības līmenis – neatrodot inovācijai atbilstošu risinājumu tiek apdraudēta visa projekta īstenošana. Inovāciju projektu risku matrica Inovāciju portfeļa līdzsvarošanai uzņēmums paredz, kā inovācijas izkārtojas uz risku spektra. Risku matricas piedāvātā unikālā punktu sistēma un risku grupēšana sniedz iespēju novērtēt veiksmes vai neveiksmes iespējamību, pamatojoties uz apstākļiem kādos uzņēmums atrodas: jo mazāk pazīstams ir konkrētais tirgus (x ass) un produkts vai tehnoloģija (y ass), jo augstāka ir riska pakāpe. R-W-W siets Metode sniedz iespēju uzņēmumiem novērtēt riskus un individuālu inovāciju projektu potenciālu, atbildot uz jautājumiem trīs jomās. Jautājumā – vai tas ir iespējams? – tiek apskatīt potenciālas tirgus un produkta attīstīšanas iespējas. Jautājums - vai mēs varam uzvarēt? - apskata uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt jautājums – vai tas ir to vērts? – pēta peļņas potenciālu un to, vai projekta īstenošanai ir pamats. Risku spēle Risku spēle ir paņēmiens, kā uzņēmumam noteikt un mazināt inovatīvo produktu iespējamos riskus. Metode sastāv no četriem soļiem: identificēšana, analīze, rīcība un reakcija attiecībā uz notiekošajiem riskiem. Darba vides riski Darba aizsardzības likumā definēti sekojoši termini: Ų darba vide — darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu; Ų darba vides risks — varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe. Darba vides iekšējās uzraudzības mērķi: § savlaicīgi atklāt darba vietās pastāvošos riskus un veikt pasākumus to novēršanai; § nodrošināt darba apstākļu uzlabošanos uzņēmumā; § paaugstināt veiktā darba efektivitāti, jo optimālos un veselībai nekaitīgos darba apstākļos nodarbinātais veiks darbu produktīvāk; § samazināt nodarbināto saslimstību un ar to saistītos darba kavējumus; § palīdzēt izvairīties no darba aprīkojuma ekspluatācijas traucējumiem, bojājumiem un avārijām; § samazināt izmaksas, gan tiešās (samaksa par 10 nodarbinātā slimības dienām, iekārtu bojājumu izmaksas, izejmateriālu zudumi, dīkstāve utt.), gan netiešās (zaudēts darbinieku darba laiks, darba vietu atjaunošana, aizvietojamā darbinieka apmācība utt.); § ietaupīt darba devēja finansu līdzekļus gadījumā, ja darba aizsardzības sistēma ir izveidota profesionāli un efektīvi pārvaldīta; § veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu, kas var palīdzēt piesaistot un labākos nozaru speciālistus.