1.Vidzemes reģions starptautiskajā, nacionālajā un blakus esošo reģionu aspektā
Vidzeme ir Eiropas Savienības robežreģions un atrodas tās rietumos. Reģionam ir 290 km gara ES iekšējā robeža ar Igaunijas Republiku, un 46,4 km gara ES ārējā robeža ar Krievijas Federāciju.
Vidzemes Reģionu šķērso vairāki nozīmīgi starptautiskie transporta koridori, nodrošinot Vidzemei tiešus sakarus ar lielākajiem reģionu centriem kaimiņu valstīs - Tartu un Tallinu Igaunijā, un Pleskavu, Novgorodu un Sanktpēterburgu Krievijā. Ap šiem transporta koridoriem veidojas Baltijas jūras reģiona integrācijai nozīmīgas stratēģiskās attīstības zonas-VHB Zone Hanseatica attīstības koridors, Dienvidbaltijas loka attīstības koridors, kā arī VIA Baltica.
Vidzemes reģionam nav tiešas pieejas ne Baltijas jūrai, ne tās ostām, nav arī lidostas, tāpēc reģionam ir ļoti svarīgi iekļauties Eiropas un Baltijas jūras valstu transporta sistēmās, piedalīties to attīstības projektos kopā ar robežreģioniem –Rīgu, Latgali, Zemgali un Dienvidigaunijas apriņķiem tā sasniedzamības, pieejamības un mobilitātes stiprināšanā.
Vidzemes priekšrocība ir robeža ar divām valstīm - Igauniju un Krieviju, pieredze pārrobežu sadarbībā, kas var tikt sekmīgi izmantota Interreg projektu attīstīšanā un tranzīta pakalpojumu attīstībā.
Vidzemes reģions atrodas Latvijas ziemeļaustrumos un robežojas ar Latgales reģionu dienvidaustrumos, Zemgales reģionu dienvidos un Rīgas plānošanas reģionu rietumos. Vidzemes plānošanas reģions pēc platības ir lielākais valstī, tas aizņem 15 257 km2 jeb 24% no Latvijas teritorijas.
Vidzemes reģionu veido sešu rajonu – Alūksnes rajona Cēsu rajona, Gulbenes rajona, Madonas rajona, Valkas rajona un Valmieras rajona pašvaldības un tajos ietilpstošās 126 vietējās pašvaldības- tajā skaitā 16 pilsētas, 108 pagasti un divi novadi. …