Notekūdeņu dūņu izmantošana
Notekūdeņu dūņu izmantošanas problēma slēpjas tās fizikālajās un mehāniskajās īpašībās, jo viņas satur daudz ūdeni, tā nav ne cieta viela, ne šķidrums. Svaigās notekūdeņu dūņas, kuru sastāvā ir līdz pat 99% ūdens un tikai 1% sausnas, ir šķidrums, kas jāapstrādā tā, lai neradītu draudus videi. Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecība kā mēslojums ir iespējama tikai tad, kad samazināts dūņu masas mitrums, un videi kaitīgo mikroorganismu un bīstamo vielu saturs. Pirmkārt, dūņas var aerobi kompostēt kopā ar citu biomasu un iestrādāt augsnēs, kas atbilstošo konkrēto dūņu kvalitātes sastāvam ir pieļaujams un atbilst normatīvo aktu prasībām. Vai arī otrs veids, paņemt no dūņām daļu enerģijas un izmantot biogāzes vai elektroenerģijas ražošanai, un atlikumu arī pārstrādājot iegūt kompostu jeb mēslojumu, ko iestrādāt zemē. Šo mēslojumu var izmantot ne tikai lauksaimniecības, bet gan arī mežsaimniecības zemju mēslošanai energokultūru audzēšanai, t.i. ātraudzīgas kārklu audzes.
Ko tad darīt ar notekūdeņu attīrīšanas dūņām? Latvijas apstākļos vislētākais un ar vienkāršākiem tehniskajiem paņēmieniem realizējamais veids ir dūņu uzglabāšana atūdeņošanas laukos aptuveni 30 cm biezā slānī. Dūņas gada aukstajā periodā izsalst, tās ir vieglāk atūdeņot, bet, iestājoties siltākam laikam, ir jāuzsāk to kompostēšana: nostādināto dūņu masu samaisa ar sausām lapām, salmiem vai kūdru (aptuveni 1:1). Komposta kaudzē aerobo procesu rezultātā temperatūra paaugstinās līdz pat 50–60°C. Lai nodrošinātu gan skābekļa piegādi, gan vienmērīgu masas izkaršanu un līdz ar to dezinfekciju, izveidotās vējrindas aktīvās darbības laikā (2–3 mēneši) ir ne retāk kā trīs reizes jāapmaisa. Gatavo kompostu pēc stabilizācijas var ilgstoši uzglabāt un izmantot par mēslojumu gan apzaļumošanai, gan enerģētisko augu audzēšanai.
Termofilā anaerobā pārstrāde biogāzes ražošanai Latvijas apstākļos ir salīdzinoši dārga un izmantojama pamatā lielajās notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Procesa atlikumu – digestātu – var izmantot lauku mēslošanai. Atūdeņotu notekūdeņu dūņu sadedzināšanas metode, kas tiek plaši izmantota Eiropā, izmaksu un lauksaimniecībā izmantojamo barības vielu slāpekļa, fosfora un oglekļa zuduma dēļ nebūtu ieteicama.
…
