2)Darba devēja civiltiesiskā atbildība:
*par darbinieka veselībai nodarīto kaitējumu, ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā vai saslimis ar arodslimību – ja darbiniekam nodarīts arī tāds zaudējums, kura atlīdzināšanu neparedz speciālās tiesību normas („Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”), tad šādu zaudējumu atlīdzināšanu darbinieks var prasīt tieši no vainīgā darba devēja. Darba devējs izmaksā kaitējuma atlīdzību, kas kompensē cietušajam darbiniekam izpeļņas zaudēšanu vai apgādājamam iztikas avota zaudēšanu, kā arī izdevumus par ārstēšanos, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju u.tml.
*zaudējumi, ja, veicot darbu, ir bojāts vai gājis bojā darbiniekam piederošs darba aprīkojums – bet tikai tad, ja attiecīgos darbarīkus un aprīkojumu darbinieks ir izmantojis pēc vienošanās ar darba devēju.
4.DISCIPLINĀRĀ ATBILDĪBA
Pie disciplinārās atbildības var saukt tikai darbiniekus. Disciplinārā atbildība un darba devēja tiesības sodīt darbinieku par darba kārtības pārkāpumu izriet no darbinieka apņemšanās pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (vienošanās par pakļautību ir viena no pazīmēm, kas atšķir darba līgumu no citiem līgumiem).
Šī atbildība iestājas, ja darbinieks ir vainīgs prettiesiskā darbībā, proti, 1)nolaidīgi izpilda savus pienākumus; vai 2)bezdarbībā - neizpilda savus darba pienākumus vai 3)prettiesiski realizē savas tiesības, tādējādi pārkāpjot noteikto darba kārtību vai darba līgumu.
Darba kārtība plašākā nozīmē ietver ne tikai darbinieka un darba devēja uzvedības noteikumus, gan darba disciplīnas regulējumu, gan komfortablu psiholoģisku apstākļu nodrošinājumu darba kolektīvā un darba vidē. Darba disciplīna tiek uztverta vairāk kā privāto, ne publisko tiesību problēma, tāpēc šī jautājuma regulējums atstāts lokālo tiesību normu (koplīguma, kārtības noteikumu) ziņā.
Psiholoģiskā klimata radīšanai darba kolektīvā tiek izmantota saskarsmes līmeņa paaugstināšana, personāla vadības paņēmienu pilnveidošana. Jāveic pasākumi, lai izvairītos no darbinieku psiholoģiskā terora pret citu darbinieku, darba devēja psiholoģisko teroru pret darbiniekiem.
…
