Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:146446
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.10.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Spēle filozofiskajā, pedagoģiskajā un psiholoģiskajā skatījumā    3
2.  Īss ieskats didaktisko spēļu attīstības vēsturē    8
3.  Didaktiskās spēles izmantošana pedagoģiskajā procesā    17
  Secinājumi    29
  Izmantotās literatūras saraksts    30
Extract

1. Spēle filozofiskajā, pedagoģiskajā un psiholoģiskajā skatījumā

Līdzās jēdzienam “spēle” latviešu valodā pedagoģiskajos un psiholoģiskajos izdevumos, tāpat kā sarunu valodā tiek lietots vārds “rotaļa,” didaktiskā rotaļa, attīstošā rotaļa, ko definē līdzīgi. Nereti šos jēdzienus lieto kā sinonīmus. Taču zināma atšķirība starp spēli un rotaļu pastāv, proti, - mērķis. Ja spēles dalībnieki izvirza darbībai mērķi, tad rotaļai mērķis netiek izvirzīts. Rotaļas laikā ir svarīgs pats process, bet spēles laikā gan process, gan mērķis. Otra atšķirība starp spēli un rotaļu ir tās laikā notiekošās darbības raksturs. Spēles laikā tiek veikta aktīva produktīva darbība, bet rotaļas laikā - reproduktīva darbība.
Ir autori, kas apvieno tās vienā nosaukumā – rotaļspēle (Dzintare, Boša, Jonīte). Tas parāda cik neskaidra ir robežā starp rotaļu un spēli latviešu valodā.
Psiholoģijas vārdnīcā varam lasīt par spēli šādas rindas: spēle ir rotaļa ar noteikumiem, kur ir savs sižets un īpatsvars tiek likts uz sociālo mijiedarbību. [9.,138.]
Spēle ir viens no vissenākajiem kultūras fenomeniem. Tās kultūrfilozofiskās saknes ir filozofijas, psiholoģijas un pedagoģijas pētījumu objekts. Tās būtības interpretācija visās zinātņu nozarēs ir radniecīga; spēles principi – brīvība, atbildība, un kopdarbība pamodina un attīsta cilvēkā tā radošo garu, domāšanu. Spēle ir saskarsmes forma, kurā notiek visu spēlētāju integrācija vienā veselumā. Spēlē valda īpaša emocionālā atvērtība, ko raksturo pārdzīvojums, iejušanās un dialogs pašam ar sevi un citiem dalībniekiem.
Jēdziens spēle vēl līdz šim nav zinātniski pamatots, lai gan cilvēka dzīvē tā ieņem stabilu vietu. Noteikt, aprakstīt un izpētīt parādību loku, ko aptver šis jēdziens, centušies dažādu zinātnes nozaru pārstāvji jau kopš vairākiem gadsimtiem. Šīs parādības loks ir tik plašs, ka daļa pētnieku, piemēram, Ž.Kolloris, izteikuši domu, ka tā precīza noteikšana un norobežošana nav iespējama. [6.,3.]


Spēles kā īpaša fenomena pētīšanā saskatāmi vairāki virzieni:
1. Kultūroloģiskais vai filozofiskais virziens (N. Gartmans, K.Jaspers u.c.), kurā vienā vai otrā kontekstā pieminēta rotaļa kā cilvēka darbība. Atsevišķi minams J.Haizinga, kas spēles elementus saskata jebkurā darbībā –arī karā, sportā, politikā.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register