Ikviena cilvēka dzīvē un sabiedrības attīstības procesā liela nozīme ir ģimenei, tā tiek uzskatīta par pirmo socializācijas vietu cilvēka mūžā, kas atstāj būtisku ietekmi visā tālākajā dzīves posmā. Vērtības un normas, kuras dominē sabiedrībā, atspoguļojas tās mikro vidē – ģimenē. Bērni ir īsti cilvēki, nevis tikai pielikums pieaugušajiem. Ģimene ir galvenā bērna audzinātāja, izglītotāja. Tajā bērns apgūst pirmās komunikācijas prasmes un attieksmes pret sevi un visu apkārtējo. Bērni ir atkarīgi no pieaugušajiem, tāpēc viņiem ir nepieciešama gādība, rūpes, aizsardzība un atbalsta no vecāku puses, un vecākiem ir jānodrošina miteklis, ēdiens, apģērbs un citi pakalpojumi, lai apmierinātu pamatvajadzības un attīstītu sociālās iemaņas. Straujās pārmaiņas sabiedrībā un neskaitāmās sarežģītās sociālās problēmas, skar ģimeni. Smagais ekonomiskais stāvoklis, lielais bezdarbs, alkoholisms un citi faktori ģimenēs rada sociālo un psiholoģisko stresu. Līdz ar to mainās ģimenes modelis, vecākiem arvien mazāk atliek laika veltīt savu bērnu audzināšanai. Mūsdienās bērna audzināšana vairs nav tikai ģimenes uzdevums. Būtiska loma bērnu attīstībā ir pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām. Galvenās problēmas ir bērnu aprūpes neesamība (bērnu kvalitatīvas aprūpes struktūru trūkums), lielas izmaksas, nepieejamība, zema kvalitāte un tās nodrošināšana nepiemērotā laikā. Jebkura veida aprūpes trūkums bērnam, no pieaugušo puses, ir ļaunums bērna psiholoģiskajai, fiziskajai vai sociālajai veselībai. Aprūpes trūkums atstāj ietekmi uz bērna vai pusaudža attīstību, neraugoties uz viņu vecumu .Mūsu valsts likumdošanā ir iestrādātas normas, kuras nosaka vecāku pienākumus rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, nodrošinot viņu ar pajumti, apģērbu, audzināt un skolot viņu. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. …
