Pedagoģijā ir vajadzīga viena kopējā vadošā ideja par audzināšanas uzdevumiem mērķiem un metodēm. A. Dauges nolūks ir – noskaidrot dažas pastāvīgi lietotas, bet bieži rupji pārprastas populāras formulas un rādīt, kādā ziņā un nozīmē un kādos apjomos tās atzīstamas un pieņemamas.
Par lietišķu un romantisku paidegoģiju.
Pedagoģiskie principi:
Humanitātes princips – katra audzināšana un mācību gala mērķim jābūt nevis –izskolot labu profesionālistu, bet izaudzināt pilnīgu cilvēku.
Aktivitātes jeb pašdarbības princips – audzinot un mācot jālūko audzēkņiem nevis visu gatavu vien dot, bet ieradināt un iemācīt tos pēc iespējas arī patstāvīgi meklēt un atrast vajadzīgās atziņas.
Individualizēšanas princips – katrs indivīds, gan visa sabiedrība, gan subjektīvās, gan objektīvās kultūras celšanās labā ir – audzināšanā un mācībā pēc iespējas skaitīties ar katra audzēkņa iedzimtām īpatnībām, tieksmēm un dāvanām.
A.Dauges uzskats ir, ka audzināšana un apmācība arvienu sasniegs jo vairāk, jo vairāk pratīs skatīties ar atsevišķu bērnu individuālo būtību.
Individualizēšanas principu daudzi paidagogi sevišķi uzsvēra. Daltona sistēma radusies pret schematizēto, šablonisko skolas klases darbu. Stabīlās klasēs tikai vienai audzēkņu daļai ir iespējams normāli attīstīties tāpēc Daltona galvenais motīvs ir- sadalīt audzēkņus nelielās plūstošās darba grupās, domā varam daudz labāk piekļauties dažādo audzēkņu īpatnībām un tā visus ieviest daudz intensīvākā un augstākas kvalitātes darbā. Šeit izpaužas svarīga paidegoģiska doma. Pārāk daudz domājot par pašiem bērniem, pārāk saudzīgi un piekļāvīgi nākot pretim viņu interesēm, bieži pat nezinot, vai tās ir dziļi pamatotas, vai var būt nejaušas un pārejošas, mēs tiem nedodam iespējas savus spēkus pietiekoši vingrināt un norūdīt.…
