Jana Amosa Komenska darba "Lielā didaktika" analīze

• XXVI. nodaļa.
Disciplīna ir viena no svarīgākajām lietām ne tikai skolās, bet arī dzīvē. Ir jāmāca bērni disciplinētībai, tad tie neslinkos un varēs darīt to, ko vajag, nevis atliks visu uz pēdējo brīdi. Disciplīnu var saprast arī kā uzvedība. Skolotājiem ir jāmāk nodrošināt disciplīnu savās stundās, tiem jābūt gudrībai, kad vajag kaut ko stingrāk pateikt, bet kad var uz kaut ko aizvērt acis. Ja klasē būs disciplīna, tad būs arī zināšanas. Katrā klasē parasti ir viens vai daži tādi bērni, kuru dēļ tiek bojāta šī disciplīna, bet, ja ar tiem tikt kārtībā, tad arī citi būs disciplinēti.
Bērniem, kā arī pieaugušajiem, lai gribētos mācīties ir jābūt motivācijai. Skolotājam ir jāmāk palīdzēt atrast šo motivāciju pēc zināšanām. Skolotājam dažreiz ir varbūt jāparāj skolēns, bet dažreiz jāuzslavē. Jo, kad cilvēku rāj, tad viņam ir neērti un viņš negrib, lai tā vēlreiz notiek, un tāpēc viņš centīsies, lai viņu labāk slavētu, nevis rātu.
• I. nodaļa.
Dievs ir radījis cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Un tāpēc cilvēks ir visaugstākais radījums. Jo Dievs ir radījis šo pasauli tā, lai cilvēks būtu augstāks par visu, pat par lielākajiem dzīvniekiem. Cilvēkam ir jādzīvo Dievam. Jo Dievā un tikai Viņā ir jābūt cilvēka dzīves mērķim. Tas Kungs ir radījis mūs un mīl mūs tā, kā nevienu citu. Un tā viņš mīl katru un grib, lai mēs nākam pie Viņa un runājam par Viņa mīlestību. Nekas nav Dieva vērts, jo, kad Viņš nāks otro reizi, viss ies bojā, un tikai tie, kas būs ar Dievu, būs glābti.…