Bērna attīstība. Pirmais dzīves gads

Pirmais mēnesis.
Pirmā mēneša laikā mazulis lielākoties guļ īpašā pozā uz sāniem, sasprindzinot vienu roku un sažmiedzot otru. Ja mazuļa galviņu pagriež uz otru pusi, tad sasprindzinātā roka tiek sažmiegta, bet sažmiegtā sasprindzināta. Šāda pozā guļot mazuļa redzesloks nav plašs, taču rociņas atrodas viņa redzes lokā, un paša rokas šajā periodā, ir viens no galvenajiem objektiem uz kuriem vērsta bērna uzmanība. Bērna kustības ir saraustītas un konvulsīvas. Rociņas sažņaugtas dūrītēs. Ja pakustināsiet mazulim rociņu – dūrīte atlaidīsies un atkal sažņaugsies. Ja bērna dūrītē ieliksiet savu pirkstu – mazulis ar spēku saspiedīs to. Ja mazuli paņemsiet aiz padusēm un „nostādīsiet” tā, lai viņa kājas pieskaras cietai virsmai. Tad mazulis sāks likt mazus solīšus. Tas ir, tā saucamais, „soļošanas reflekss”. Sasniedzot trīs mēnešu vecumu šis reflekss pazūd un staigāt mazulis sāk aptuveni gada vecumā.
Mēneša vecumā bērns:
seko priekšmetu kustībai, veic atbilstošas galvas kustības,
spēj pasmaidīt, tā ir kā reakcija uz pieaugušo runu,
sāk izšķirt atsevišķas skaņas.


Otrais mēnesis.
Attīstības „lēciens” jau ir noticis, bet rociņas vēl sažņaugtas dūrītēs. Acu skatiens noteiktāk vērsts vienā virzienā, jau prot sastapties ar mātes acu skatienu, kad tā noliecas pār bērnu. Bieži pēta savas rociņas – tas atrodas nofiksētā attālumā. Parādās cilvēkam tik raksturīgais smaids, tas ir pirmais sabiedriskais kontakts.
…