Studentu informatīvā nodrošināšana
Galvenais studiju veids augstskolā ir patstāvīgais darbs bibliotēkās. Bibliotēka, no grieķu valodas tulkojot - grāmatu krātuve, ir rakstīto avotu, resursu kolekcija un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā. Tā tiek veidota tā, lai pie tās varētu piekļūt jebkurš sabiedrības loceklis. Bibliotēkas var būt gan valsts iestādes, arī - nacionālās bibliotēkas, gan kāda konkrēta uzņēmuma vai pat privātpersonas īpašumā. Tradicionāli bibliotēkas saistās ar grāmatu vākšanu un kolekcionēšanu.[19] Bibliotēku likums nosaka bibliotēku darbības principus un pienākumus.[20]
Latvijā tiek veidots nacionālais kopkatalogs, kas ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem. [21]
Studējot tiesību zinātni ir vajadzīga pieeja jaunākajai informācijai. Šādu informāciju var iegūt internetā un bibliotēkās, īpaši specializētajās augstskolu bibliotēkās. Kā jau katrā bibliotēkā arī skolas bibliotēkā ir jāreģistrējas kā lietotājam u jāiegūst lasītāja karte un tad uz noteiktu laiku var izņemt vajadzīgo literatūru un vajadzības gadījumā arī pasūtīt nepieciešamo no galvenās BSA bibliotēkas. Katrā bibliotēkā ir tās lietošanas un iekšējās kārtības noteikumi, kas pirms reģistrēšanā katram ir jāizlasa.
Literatūras atrašanai bibliotēkās izmanto katalogus: elektroniskos katalogus, bibliotēkās esošos alfabētiskos un sistemātiskos katalogus. Alfabētisko katalogu izmanto, ja darbs ir jāmeklē alfabētiskā kārtībā pēc autora uzvārda, iestādes, vai izdevuma nosaukuma. Sistemātiskajā katalogā var sameklēt literatūru par attiecīgo tēmu vai zinātņu nozari. Kartiņas ir grupētas pēc zinātņu nozarēm. Kartiņas ir grupētas loģiskā kārtībā atbilstoši eksistējošajai zināšanu sistēmai un norāda, kāda literatūra ir attiecīgajā zināšanu jomā.[22]
Tiesību zinātņu studentiem visaktuālākā ir normatīvo aktu informācijas sistēma, jeb NAIS - pilnīgākā datorizētā sistēma, kas piedāvā klientiem pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu - to konsolidētās redakcijas, vēsturi, sasaisti un atsauces uz likumpakārtotajiem tiesību aktiem, dokumentu atlasi pēc vairāk nekā 10 parametriem (izdevējvalsts, izdevējinstitūcija, dokumenta veids, pieņemšanas datums u.c.), kā arī atlasi pēc vārdiem (frāzēm) vai to daļām dokumenta virsrakstā vai tekstā.[23]
…
