Pēdējo gadu laikā gan pasaulē, gan Latvijā būtiskas izmaiņas ir notikušas visās dzīves jomās, un tās ir skārušas arī izglītības sistēmu un skolas dzīvi. Izmaiņas ekonomikā, tirgus attiecībās, kultūras dzīvē, kā arī informācijas tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka mūsdienu sabiedrībai ir vajadzīgas radošas un vispusīgi attīstītas personības. Ir būtiski, lai skolēni izglītošanās procesā tiktu sagatavoti dzīvei mainīgajā pasaulē.
Latvijā strauji attīstās ekonomika, attīstās uzņēmējdarbība, veidojas jaunas darba vakances. Nepieciešams vairāk darba ņēmēju resursu. Strauji attīstās arī tehnoloģijas, kas atvieglo, paātrina un uzlabo darbu veikšanu, attīstās zināšanu pasaule. Tātad informācijas un zināšanu apjoms ir būtiski palielinājies, pavisam īsā laikā divkāršojies. Lai būtu iespējams apgūt jauno, nepieciešami speciālisti, kuri prastu strādāt ar jaunām iekārtām. Nepieciešami speciālisti informācijas apguves jomā, tās nodošanai tālāk sabiedrībā. Jāprot strādāt ar jaunām datorprogrammām, tās veidot, attīstīt. Šobrīd aktuāls ir jautājums, vai Latvijas skolēni spēs konkurēt Eiropas mērogā gan izglītības, gan darba jomā. Līdz ar to varam secināt, ka sabiedrībai vajadzīgi izglītoti cilvēki.
Psihologs O. Ņikiforovs atzīst, ka zināšanas un prasmes nepieciešamas, lai orientētos apkārtējā pasaulē, lai izskaidrotu un paredzētu notikumus, lai plānotu un realizētu darbību. Zināšanu un prasmju izmantošana cilvēku praktiskajā profesionālajā darbībā paredz īpašu noteikumu kopu, kas parāda, kādā veidā, kādās situācijās, ar kādu līdzekļu palīdzību un kādu mērķu sasniegšanai var tikt izmantotas tās vai citas zināšanas un prasmes. Zinātnieks norāda uz to, ka papildus zināšanām, profesionālajām prasmēm un iemaņām, erudīcijai vajadzīgs plašs redzesloks, prasme saskatīt tendences, perspektīvu. Ir svarīgi izprast mūsu darbības, dzīves jēgu.
Pedagoģe R. Andersone ir konstatējusi, ka vajadzīgs noteikts pamats zināšanu, prasmju un attieksmju tālākai attīstībai. Līdz ar to skolotāja uzdevums vairs nav sniegt noteiktu zināšanu daudzumu, bet gan palielināt skolēna lomu un līdzdalību izglītošanās procesā. Skolotāja uzdevums ir motivēt skolēnus izziņas darbībai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Pedagogi un psihologi ir atzinuši, ka mācīšanās motivācija ir viens no faktoriem, kas sekmē mācību procesu visos vecuma posmos. Viņi norāda, ka, tieši pārejot no jaunākā skolas vecuma uz pusaudžu vecumu, var novērot problēmas, kas saistītas ar mācīšanās motivācijas izmaiņām. Tas izpaužas gan kā nevēlēšanās pildīt mājas darbus, gan kā konfliktsituāciju veidošanās ar skolotājiem.
…
