Izglītība daudzkultūru vidē

Secinājumi
Es izvēlējos tieši šo problēmjautājumu, jo uzskatu, ka dalītā izglītība nemaz nebūtu tik liela problēma, ja politiķiem tas nebūtu izdevīgi. Daudzi vecāki, no tiem, kurus es aptaujāju, labprāt atdos savus bērnus „latviešu” skolā, jo grib saviem bērniem labu nākotni tieši šeit Latvijā, nevis Krievijā (ja jau runāt tieši par krievvalodīgām ģimenēm!) Anketēšanas rezultāti pierādīja, ka ne jau valsts valodas zināšanas ir prioritāte skolas izvēlē. Mani tas iepriecināja, jo tas liecina, ka arī „krievu” skolās skolēni labi pārvalda valsts valodu (es arī strādāju „krievu” skolā). Bet tomēr piekrītu tiem vecākiem, kuri uzskata, ka skolai jānodrošina skolēna kultūras identitāti. Nevaru piekrist tam viedoklim, ar kuru es sastopos rakstot šī problēmjautājuma teorētisko pamatojumu, ka cittautiešiem nevajadzētu mācīt dzimto valodu vai literatūru. Jo vairāk valodu bērns zinās, jo izglītotāks, pašpārliecinātāks viņš būs. Un es nesaskatu nekādu „bīstamību” valsts valodai, ja turpinās pastāvēt „krievu” skolas. Bet piekrītu tiem, kuri uzskata, ka varētu to būt arī mazāk. Piemēram, Daugavpilī ir tikai 2 „īstās latviešu” skolas, bet vairāk par 10 „krievu” skolas.
Darbs pie šī problēmjautājuma izpētes ļāva man vēlreiz pārliecināties: cik cilvēku-tik viedokļu! Un es uzskatu, ka drīz šis jautājums nebūs vairs problēmjautājums, jo jau tagad „krievu” skolās vairākums 12. klases eksāmenu ir vienāds ar „latviešu” skolām. Un ar katru gadu ir vairāk to vecāku, kuri atdod savus bērnus „latviešu” skolās.
…