Runājot par cilvēka spēju uztvert apkārtējo vidi, jāpasvītro, ka fiziskā uztvere praktiski nav šķirama no psihiskās uztveres, neatkarīgi no tās apzināšanas pakāpes. Vērojot kādu objektu, bez sajūtām, ko sniedz redzes orgāni, informācijas uztveres un apstrādes ciklā neapzināti iekļaujas arī pieredzes ceļā iegūtās zināšanas, par šo objektu, kā arī cilvēka kultūras līmenim un psihiskajām īpatnībām (Scientific Journal of Riga Technical University Material Science. Textile and Clothing Technology. Mācību iestādes interjera nozīme mūsdienu komunikācijā. 2010, Volume 10).
Uzvedības izvēli, saskaņā ar sociālas izziņas teorijas pārstāvja A.Banduras uzskatiem, nosaka kompleksa iekšējo spēku un vides ietekmju mijiedarbība.
Skolotājs ir tā dzīvā saikne starp paaudzēm, kas nodrošina bērnam iespēju apgūt daudzveidīgo sabiedriskās uzvedības un darbības pieredzi un pieņemt to kā savu iekšējo vajadzību. Uz tādas bāzes izstrādājot savus dzīves principus, katram skolēnam tiek nodrošināta atbilstoša radošas pieredzes apguve, kuru var izmantot daudzveidīgās sabiedriskās un personīgās dzīves situācijās. Šādu rezultātu nodrošina skolēnu savstarpējā un skolēnu–skolotāja saskarsme. Klases darbība, to pareizi organizējot, saskarsme starp skolēniem reti sagādā grūtības (ESF projekts ”Reliģijas un ētikas topošo skolotāju pedagoģisko prakšu īstenošana Latvijas vispārizglītojošās skolās”. Vēlos ienākt un palikt skolā. LU).
Apzinoties mācību vides lielo ietekme uz skolēnu saskarsmi, tās attīstību ir svarīgi izzināt, kā mūsu jaunā paaudze skolā jūtas un cik laba un atdevīga ir mācību vide, ko mēs, pieaugušie, viņiem esam sagādājuši. Jo tikai sakārtotā un labvēlīgā skolas vidē var nopietni pievērsties emocionālajiem un saskarsmes jautājumiem, kam arī ir ļoti liela ietekme uz mācību procesu un tā rezultātiem.
…
