Manu pedagoģisko darbību veido mana tagadējās pieredzes uzskatu apkopojums par pedagoģiskās darbības būtību, šī procesa aktualitātes, vēlamās ieceres un pamatidejas īstenošanu. Tā atklāj manu personīgo pieredzi ceļā uz profesionālismu. Protams, eksistē atšķirības starp realitāti un to, kā katrs cilvēks šo realitāti izjūt. Savs skatījums uz pasauli ir man kā pedagogam, savs – mazam bērnam. Man jārespektē šīs atšķirības. Mana un bērna saskarsmes būtība slēpjas reakcijā, kādu tā izraisa. To nosaka mana subjektīvā pieredze un mūsu abu uztveres īpatnības. Lai pilnveidotu savstarpējo uzticēšanos, manā rīcībā ir pieejami resursi – tās ir zināšanas, uzskati, informācijas, idejas, spējas u.c. No pieredzes zinu, ka cilvēks var kaut ko sasniegt, ja mērķtiecīgi izmanto savas spējas. Manas pedagoģiskās darbības moto izskan pārliecinoši: „Bērns ir vērtība”. Vērtība nosaka, kam es ticu, ko domāju, ko daru, kā savu dzīvi vadu. Kas ir bērns? Bērns ir cilvēks, vienreizēja personība ar iedzimtām, ģimenē iegūtām, etniskām rakstura īpatnībām. Katrā bērnā ir kaut kas labs, tikai jāprot to saskatīt. Varu teikt – bērni ir dažādi. Bērnu var salīdzināt tikai pašu ar sevi. Ikdienas darbā veicot audzināšanu, izglītošanu un mācīšanu pirmsskolas iestādē, konkrēti grupā, tiek veidota it kā ģimeniskuma atmosfērā. Tā rada bērniem aizsargātības izjūtu, garīgo stiprumu, taisnīgumu, kurā bērnu brīvība saistīta ar paškontroli, pašregulāciju. Kad bērns jūtas aizsargāts un izjusts taisnīguma pārdzīvojums, tā ir garantija, lai bērnam veidotos piederības izjūta, atbildība par apkārt notiekošo.
Tādēļ arī savā integrētajā nodarbībā izmantoju, kā pedagogs, savas, zināšanas, uzskatus, informāciju, idejas un spējas, lai varētu sekmīgi realizēt izvirzīto mērķi un uzdevumus. Uzskatu, ka arī to esmu veiksmīgi realizējusi. Jo lielāki bērni, jo prasīgāki viņi ir par zināšanām. Šiem bērniem ir vajadzīga tiešām jauna un nezināma informācija, lai varētu noturēt viņu uzmanību.
Skolotāja darbības īpatnība ir tā, ka viņš mācās, lai mācītu citus, tādēļ zināšanu apguve vienmēr saistāma ar pētniecību profesionālajā darbībā. Man, kā skolotājai, pašas izziņas darbībai ir jābūt nepārtrauktai un to vienmēr jāvada radoši meklējumi gan par jauniem zinātnes atklājumiem priekšmetā, gan didaktikā, gan audzināšanā. Mūsdienu skolotāja zinātniskās izziņas pamatā ir svešvalodu zināšanas, prasme pārvaldīt datoru un pētnieciskās darbības prasmes.
…
