Grieķu audzināšana saistīta ar visu pasaules izpratni. Katra brīva cilvēka dzīve cieši saistīta ar sabriedrībā pastāvošiem likumiem. Par indivīda dzīves augstāko jēgu uzskatīja kalpošanu savai valstij, bet valsts pienākums bija rūpēties par savu ilsõnu audzināšanu un aizsardzību.
Audzināšanas mērķis bija atkarīgs no sabiedrības sociāli ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, zināšanu, kūltūras, valdošās ideoloģijas līmeņa.
Romieši augsti cienīja valsti kā savas labklājības garantu. Romiešus maz interesēja subjektīvie cilvēka pārdzīvojumi (laime, vērojumi, estētiskā bauda, domāšanas prieks u.c.), viņu iekšējai būtībai vairāk atbilda cīņa par kaut kādu ārēju mērķi, konkrētu uzdevumu izpilde, maz rēķinoties ar saviem subjektīvajiem pārdzīvojumiem.Grieķi bija sapņotāji, tad romieši – praktiķi. Izmantojot grieķu likumības ideju, romieši izstrādāja juridisko principu sistēmu, kas lielā mērā tiek atzīta arī mūsdienās. Ja grieķi centās vērtēt, tad romieši par visu sprieda pēc lietderības.Interesi izraisa atšķirība grieķu un romiešu reliģiskajos uzskatos, kam,protams, bija liela ietekme arī uz audzināšanu. Ja grieķu dievi bija cilvēkiem labvēlīgi, precējās un bija bērni,tad senākā periodā romiešu dievi bija noslēpumaini, bezpersoniski, bez cilvēciskām spējām, viņi bez jūtām tiesāja cilvēkus. Tēva tiesības bija romieša galvenās tiesības. Romiešu likumos bija paredzēti arī pilsoņu pienākumi. – vadīt savu saimniecību, slēgt līgumus, dienēt armijā. Romiešī labprāt nodarbojās ar amatniecību un tirzniecību, Grieķijā tas nebija pieņemts.…
