Ievads
Mēs katrs nākam no ģimenes. Dzīves pieredzi bērns gūst ģimenē, kur pirmos dzīves gadus viņa vislielākās autoritātes lielākoties ir mamma un tētis.
Skolas un skolotāji ir mainīgi. Tas viss var nākt un iet, bet ģimene mums katram būs cilvēki, kas visu laiku rūpējas par saviem bērniem, audzina un māca viņus, ietekmē viņu vērtību sistēmas veidošanos un lēmumu pieņemšanu turpmākajā dzīvē. Bērnu fiziskā, emocionālā labklājība un attīstība lielā mērā ir atkarīga no ģimenes, jo ģimene apzināti vai neapzināti ir savu bērnu pirmā audzinātāja. Skolas un ģimenes sadarbība veidojas raita un dabiska, ja skolotāju un vecāku kontaktu laikā tiek apspriesti ne vien savstarpējie pienākumi, noskaidrotas saistības, izteikti pārmetumi, bet patiesa un sirsnīga sadarbība un palīdzība. Bieži skolotāji iesaka vecākiem nolaist zemāk prasību latiņu pret savu bērnu, paužot prieku par sava bērna sasniegumiem un uzsvērt viņa panākumus.
Skola skaidri pauž viedokli, ka vecāki ir bērnu pirmie izglītotāji un atbilstoši partneri mācību procesā. Vecāki ir personības, kas var sekmēt un dažādot mācību darbu klasē un ārpus tās. Vienlaikus gan vecākiem, gan skolotājiem jāiegulda liels darbs, lai iemācītos uzmanīgi, saprotoši novērot bērnus, analizēt viņu rīcības motīvus, meklēt un atrast veiksmīgākos līdzekļus, lai pārvarētu grūtības.
Viens no vecāku svarīgākajiem pienākumiem ir cieņas un pašcieņas ieaudzināšana bērnos, kā arī rūpes par izglītības iegūšanu. Dažāda ir vecāku attieksme pret bērnu, viņa audzināšanu.
Ģimene. izvien vairāk sabiedrībā jūtama nostāja, ka lielākā atbildības daļa par bērna attīstību un audzināšanu jāuzņemas izglītības iestādēm. Vienai vecāku daļai neatliek laika bērnu audzināšanā dažādu iemeslu dēļ, skolēnam nav atbalsta ģimenē mācību problēmu risināšanā. Katrā cilvēkā jau no dzimšanas ir noteiktas spējas, un talanti, kuri viņam ir jāliek lietā, kuri jārealizē dzīves gaitā. Vecāku un skolotāju sadarbība var palīdzēt pilnveidot skolēna izaugsmi.
Zinātniski pētnieciskā darba temata izvēli noteica tas, ka svarīgi ir veidot skolēnos, vecākos un skolotājos savstarpēju uzticēšanos, vēlmi palīdzēt viens otram. Tikai tā kopīgi darbojoties, skolēns pilnībā attīstīs savu personību. Darbā tiek pētīts, kā noris ģimenes un skolas mijiedarbība, jo mūsdienās ir ļoti lielas problēmas ar skolēnu uzvedību skolā un attieksmi pret skolotājiem gan no pašu skolēnu, gan no vecāku puses.
Autore vēlos šo sadarbības jomu izpētīt plašāk, iepazīties ar teorētiskajām atziņām un izpētīt, kādi paņēmieni, metodes ir nepieciešamas, lai veicinātu šo sadarbību.
Problēmas aktualitāte un nozīmīgums noteica zinātniski pētnieciskā darbā tēmas izvēli: ”Skolas un ģimenes sadarbība.”
Pētījuma objekts : Pedagoģiskais process vidusskolā.
Pētījuma priekšmets : Ģimenes iesaistīšanās sadarbībā ar skolotājiem vidusskolā.
Pētījuma mērķis : Izpētīt, kā veicināt veiksmīgu sadarbību starp skolotājiem un audzēkņu vecākiem, lai pilnveidotu skolēnu mācību procesa kvalitāti.
Pētījuma hipotēze : Audzēkņu vecāki un pedagogi veiksmīgāk sadarbojas, ja
- orientējas uz skolēna vajadzībām,
- kopīgi piedalās veicamajā darbā,
- skolotājs spēj sniegt vecākiem atbalstu.
Pētījuma uzdevumi :
1. Analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru pētāmās tēmas kontekstā.
2. Noskaidrot skolas un ģimenes sadarbības veiksmīgākās sadarbības formas.
3. Izpētīt skolas un ģimenes sadarbības problēmas.
4. Apkopot secinājumus par veikto pētījumu.
…
