NOBEIGUMS
Darba teorētiskajā daļā analizējot dažādu autoru atziņas par bērnu personības attīstību, par saskarsmes nozīmi rotaļu darbībā varam izdarīt šādus secinājumus:
Pirmsskolas vecumā bērniem raksturīga liela kustību aktivitāte, augšana un koordinācijas spēju pilnveidošanās.
Ar runas palīdzību, pilnveidojas bērnu izziņas darbības process, bērni mācās veidot lietu kopsakarības pēc to būtiskajām pazīmēm.
Katra bērna emocionālais stāvoklis un gribas piepūle ietekmē viņa izturēšanos pret apkārtējiem cilvēkiem.
Lai audzinātu un sekmētu bērna attīstību, man kā pedagogam ir jāpazīst bērna iekšējā pasaule, un jāizvērtē katra bērna vecumposma īpatnības.
Vērojama strauja runas attīstība 4 -5 gadu vecuma bērnam, tas sekmē un izmaina savstarpējās attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem.
Bērna darbības plānošanas režīma ietvaros palīdz izveidot dažādu fizioloģisku procesu (atpūta; miegs) un praktisko darbību atkārtošanos.
Saskarsme tā ir mijiedarbība, komunikācija un sociālā percepcija starp cilvēkiem.
Saskarmes iemaņas ir attīstāmas un pilnveidojamas kopš bērnu dienām, un tās ir viena no svarīgākajām dzīvē, jo tās parāda spēju sazināties ik vienā dzīves situācijā.
Abpusēja saskarsme un saprašanās ir veiksmīga, ja spēj pieņemt sevi un citus cilvēkus.
Savstarpējā mijiedarbība 4-5 gadīgie bērni vairāk uzticas vienaudžiem, bet ne pieaugušajiem.
Labas saskarsmes spējas un prasme rotaļāties cieši saistīta ar bērnu rakstura īpašībām un uzvedības līmeni. Rotaļa rada bērnam emocionālu komfortu, līdzsvaru, apmierinājumu, prieka, brīvības un drošuma sajūtu, un ar rotaļu palīdzību bērns attīsta, kustības, valodu, sajūtas un spējas saprast un sazināties ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Rotaļas vingrina bērnus sarežģītajā saskarsmes darbībā. Atdarinot pieaugušo rīcību un izturēšanos, bērni praksē apgūst saskarsmes mehānismus.
Saskarsmē notiek ieceru saskaņošana, pārejot uz lomu sadarbību. Saskarsmes procesā bērnu vēlmi raksturo ilgstošas draudzības veidošana un saglabāšana vienaudžu vidū.
Rotaļai ir svarīga nozīme bērna kognitīvo procesu un sociālo procesu attīstībā.
Bērna aktivitātei var būt pašdarbības, gan mērķtiecīgs raksturs.
Pirmsskolas vecuma bērniem vadošā darbība ir rotaļa.
Izšķir rotaļas ar atklātiem noteikumiem un rotaļas ar slēgtiem noteikumiem.
Radošās rotaļas ir izdomājuši bērni, pieaugušo klātbūtne nepieciešama atsevišķos gadījumos.
Rotaļas darbībā attīstās uztvere, domāšana, rodas attieksmju sakari, veidojas motivācija, mazinās spriedze.
Rotaļa ir daudzveidīga darbība, tā ir audzināšanas un mācīšanas līdzeklis, gan darbības veids, gan bērnu dzīves organizācijas forma, gan bērnu uzvedības izzināšanas līdzeklis un korekcijas līdzeklis.
Darba praktiskajā daļā uz novērojuma pamata tika veikta bērnu izpēte rotaļu darbībā.
Sākotnējās bērnu savstarpējās attiecības grupā bija daudzveidīgas, to noteica līdzšinējā audzināšana ģimenē. Tas izpaudās sevis un grupas biedru savstarpējā novērtēšanā un kopīgajos pārdzīvojumos.
Pozitīvas saskarsmes prasmes pārsvarā raksturīgas bērniem, kuri nāk no ģimenēm, kur starp bērniem nav liela gadu starpība, vai arī no ģimenēm kur bērni pieaugušo vadībā savstarpējās attiecības regulē uz vienlīdzības principiem.
Daži bērni maz ievēroja citu bērnu intereses, centās pakļaut citus, jo nesaņēma vajadzīgo mīlestību ģimenē.
Nepieciešama pārdomāta, saskaņota pieaugušo rīcība ģimenē.
Analizējot bērnu saskarsmi attīstošo rotaļu laikā, secinu, ka rotaļas attīsta bērna individualitāti un rotaļas prieks ir pats būtiskākais bērnu attīstības rādītājs.
Bērnu sadarbības prasmes ir dažādas, jāizzina cēloņi un jāveicina prasmju pilnveidošanos.
Interešu vadīti bērni izrādīja iniciatīvu.
Rotaļas noteikumu pieņemšana veicina bērna pašapziņas veidošanos.
Klausīšanās prasmes veicina informācijas uztveri un pārstrādi.
Ar runas palīdzību bērnu virza iekšējā motivācija pēc vajadzības darboties.
Iejūtīga attieksme bērnos veicina empātijas veidošanos.
…
