Ja skolēnam ir mācīšanās traucējumi, viņam bieži jāpalīdz iemācīties, kā mainīt savu uzvedību, lai tā netraucētu klasei un viņa paša darbam kopā ar klasi. Visbiežāk šiem bērniem grūtības sagādā uzmanības koncentrēšana, nepieciešamība uzdevumu paveikt līdz galam, vajadzība apvaldīt impulsīvu uzvedību un tikt galā ar dusmām. Pētījumi rāda, ka bērna vispārējai attīstībai ir ļoti svarīgi, lai no viņa tiktu prasīta atbildība. Bērni, kuri palīdz gan mājiniekiem, gan kaimiņiem, rodas darba prasme un aug pašcieņa. Kāda pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk par atbildīgiem un lietpratīgiem pieaugušiem cilvēkiem izauga tie bērni (ar mācīšanās traucējumiem), kuriem bērnības vidus un beigu posmā, kā arī pusaudža vecumā tika uzticēts lietderīgs darbs. Un, protams, ļoti svarīga ir individuāla pieeja katram skolēnam. Tāpat arī ļoti būtisks faktors ir mācīšanās motivācija, kas sekmē mācību procesu visos vecuma posmos. Motivāciju var veicināt arī laikā konstatētie mācīšanās traucējumi un gto novēršana.
Mācīšanās traucējumus raksturo: izglītojamo intelektuālās spējas ir normas robežās; būtiski atšķiras sasniegtie un iespējamie mācību rezultāti; tie neietver mācīšanās problēmas, kas skar izglītojamos ar sensorās sfēras (redze, dzirde), kustību un garīgās attīstības traucējumiem, bieži izpaužas ar valodas apguvi saistītās jomās – sarunvaloda, rakstīšana, lasīšana; dažādu iemeslu dēļ traucēta informācijas uztvere, apstrāde, spēja mācīties.
Tomēr jāpiebilst, ka reizēm vienīgā godīgā atbilde uz jautājumu „Kāpēc manam bērnam radušies mācīšanās traucējumi?” skan „Pilnīgi droši mēs nevaram pateikt.” Tomēr ticam, ka pētījumi šajā nozarē, kas tik strauji attīstās, galu galā sniegs mums jaunus paņēmienus to izvērtēšanai un individuālo mācīšanās grūtību cēloņa sīkai noskaidrošanai.
…
