Vērtēšanai ir jābūt pamatotai, daudzveidīgai, vispusīgai, sistemātiskai, objektīvai, diferencētai

 Momentvērtēšana un pastāvīgā vērtēšana. Momentvērtēšana atgādina fotografēšanu. Vērtējums parasti ir iegūts mākslīgi radītā situācijā, ar kādu nenākas sastapties ikdienā, šeit daudz kas ir atkarīgs no skolēna uztraukuma pakāpes, pašsajūtas utt. Tas nav objektīvs vērtējums. Pastāvīgā vērtēšana ir tuvāka mācīšanās dabai, kurai raksturīga nepārtraukta zināšanu uzkrāšana un integrācija. Ar to uzzina, kādā savas nepārtrauktās attīstības punktā šobrīd atrodas skolēns.
 Pedagogu un skolēnu vērtējums. Vērtēšana noris visa mācību procesa laikā, kad tiek īstenota mācību programma, bet vērtēšanā reizēm iesaista arī pašus skolēnus, ļaujiet tiem vērtēt citam cita panākumus un arī katram savus mācību sasniegumus.
Izpētot visu pieejamo literatūru par vērtēšanu un tās veidiem varu secināt, ka mums kā skolotājiem ir ļoti svarīgi zināt par visiem vērtēšanas veidiem un metodēm, prast pareizi tos pielietot konkrētās situācijās, lai sasniegtu maksimāli labu rezultātu. Mums jāprot pareizi novērtēt skolēnu zināšanu līmeni, lai vērtējums būtu objektīvs, mums ir jāpielieto vairākas vērtēšanas metodes. Nedrīks vērtēt tikai pamatojoties uz vienu metodi. Vērtēšanai ir jābūt pamatotai, daudzveidīgai, vispusīgai, sistemātiskai, objektīvai un diferencētai.

…