Tehnoloģijas skolotāja darbā

„Mūsdienu skolēni ir tehnoloģijas pārzinoša paaudze, kas tās ideāli prot izmantot savu ikdienas vajadzību apmierināšanai. Pirms 20 gadiem mēs mājasdarbus gājām pildīt cits pie cita mājās, tagad mūsu bērni dzīvo virtuālos burziņos. Kopā ar draugiem mēs lielākoties pļāpājām, nevis apzinīgi pildījām uzdevumus, un tieši tāpat dara arī XXI gadsimta tīņi. Viņiem ir tādas pašas intereses kā savulaik mums, tikai mainījušās socializēšanās formas - Facebook, Draugiem.lv, Skype un Twitter aizstāj stundām garās telefonsarunas. Te der atcerēties, ka Platona Akadēmija (dibināta ap 387. g.p.m.ē.) tiek uzskatīta par sava veida sociālā tīkla pirmsākumu, kur pulcējās turīgi ļaudis, lai diskutētu un apmainītos zināšanām” (S.Buhanovska, 2012, 1).
Nevar nepiekrist, ka pasaule ir tendēta uz attīstību, jo ja attīstās apkārtne, tad tai līdzi attīstās arī cilvēce, tas notiek tagad un notiks arī nākotnē. Nav iespēju pretoties šīm pārmaiņām, bet var tikai pielāgoties, rast risinājumu radoši izpaužoties, tādējādi nezaudējot saikni ar pārmaiņām, bet līdz ar to arī nepazaudēt radošās pasaules vērtības.
Mans personīgais viedoklis, nesakrīt ar vairākumu, jo pēc manām domām vismaz skolā bērnam būtu jābūt pasargātam no tehnoloģijām, no to kaitīguma, sekām ko tas atstāj uz veselību. Jo es uzskatu ka bērnam ir jābūt arī veselam, ne tikai gudram. Bet es piekrītu ka bez tehnoloģijām nākotnē nu nekādi nevarēs iztikt, tāpēc ar bažām, bet nākotnē iespējams akceptētu šādas pārmaiņas.
…