Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:947848
 
Author:
Evaluation:
Published: 31.10.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 40 units
References: Used
Time period viewed: 20th century (1900 A.D. to 1999 A.D.
2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    6
1.  Pašpārvaldes būtības, izveides, demokrātiskas darbības pamatjautājumu analīze skolvadības literatūrā un normatīvajos aktos    8
1.1.  Pašpārvaldes jēdziens un demokrātiskas skolas vadības raksturojums    8
1.2.  Izglītības iestādes pašpārvaldes institūciju normatīvā bāze    13
1.3.  Pašpārvaldes institūciju loma efektīvas un demokrātiskas skolas vadības īstenošanā    18
1.4.  Galvenie mērķi un uzdevumi skolēnu pašpārvaldē    22
2.  Baltijas valstu jaunatnes politikas veidošanās pieredzes raksturojums izglītības vadības literatūrĀ    28
3.  Pētījums par skolēnu pašpārvaldes veidošanu un darbību izglītības iestādē    34
3.1.  Skolēnu pašpārvalžu tiesiskie pamati    34
3.1.1.  Izglītības iestādes “A” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra    34
3.1.2.  Izglītības iestādes „B” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra    37
3.1.3.  Izglītības iestādes „C” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra    37
3.2.  Skolēnu pašpārvalde skolu audzēkņu un skolotāju uztverē    39
3.2.1.  Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „A” audzēkņu un skolotāju uztverē    39
3.2.2.  Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „B” audzēkņu un skolotāju uztverē    41
3.2.3.  Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „C” audzēkņu un skolotāju uztverē    42
3.3  Iegūto rezultātu salīdzinājums un analīze    44
  Secinājumi    49
  Izmantoto avotu saraksts    52
  Pielikumi    54
Extract

Skola ir vieta, kur bērni gūst zināšanas, pieredzi, arī praksi, mācoties un līdzdarbojoties dažādās pašu skolēnu veidotās organizācijās, un viena no tādām organizācijām ir skolēnu pašpārvalde. Skolēna erudīciju mūsdienās vairs nenosaka tikai konkrētā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas, bet arī tādas īpašības, kā prasmi uzņemties atbildību, prasmi uzstāties, paust, pamatot savu viedokli, prasmi organizēt pasākumus, prasmi sadarboties un uzticēties. Pastāv uzskats, ka tieši līdzdarbojoties skolēnu pašpārvaldē, skolēns gūst šo neatsveramo pieredzi, manuprāt, ļoti aktuālas īpašības mūsdienu cilvēkam - sabiedrības loceklim. Darba autors skolas gados ir līdzdarbojies skolēnu parlamentā, un novērojis, cik plaši tas paver durvis vispusīgai skolēna attīstībai. Skolēnu pašpārvalde varētu būt kā kompromisa tilts starp skolēniem un skolotājiem, administrāciju, kas ir viens no priekšnoteikumiem harmoniskas vides veidošanai skolā, kas savukārt ir nosacījums paša skolēna attīstībai.
Mūsdienu sabiedrība 21. gadsimtā saskaras ar lielām pārmaiņām. Globalizācijas ietekmei uz pasauli ir iespējami dažādi scenāriji, taču var teikt, ka tas paver iespēju jauniem izaicinājumiem. Valsts kā vienu no savas attīstības stūrakmeņiem ir definējusi izglītību, tās kvalitātes uzlabošanu. Akcents tiek likts uz jaunatni, tās atbildības vairošanu par procesiem valstī, kā arī Eiropā un pasaulē. Informācijas pārpilnības laikmetā ir būtiski spēt izvēlēties svarīgāko, sistematizēt un plānot. Nozīmīga loma šajā procesā ir efektīvai izglītības iestādes vadībai, kas, savukārt, var veidoties, iesaistot jauniešus plānošanas procesos jau skolā, īstenojot pašpārvaldes institūciju darbību dažādās izglītības pakāpēs.
Skolai, lai tā veiksmīgi darbotos, ir jābūt nepārtrauktā attīstībā. Tātad ir nepieciešama sadarbība starp visiem vadības līmeņiem, respektīvi, starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Skolās tiek dibinātas skolas domes, pedagoģiskās padomes, vecāku padomes un skolēnu parlamenti (katrā skolā tie tiek dēvēti savādāk), katrai no šīm institūcijām ir tiesības piedalīties skolas darba vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un skolas dzīves uzlabošanā. Katra no šīm institūcijām ir atbildīga par savas sfēras uzlabošanu skolas dzīvē. Skolēnu parlaments vairāk rūpējas, lai skolēniem būtu nodrošināti atbilstoši apstākļi mācību darbam, lai visiem būtu vienādas tiesības un rūpējas par to, lai notiktu sadarbība starp skolēniem un skolotājiem. Pedagoģiskās padomes rūpējas par skolotāju darba uzlabošanu. Taču kopā tām ir viens mērķis - skolas darba uzlabošana.

Maģistra darba temats: Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā.
Objekts: izglītības iestādes vadība.
Subjekts: skolēnu pašpārvaldes darbība.
Maģistra darba mērķis: pamatot skolēnu pašpārvaldes institūciju darbības teoriju un praksi izglītības iestādēs.
Maģistra darba uzdevumi:
1.Analizēt pašpārvaldes institūciju būtības, izveides un darbības pamatjautājumu atspoguļojumu skolvadības literatūrā.
2.Teorētiski pamatot efektīvas un demokrātiskas skolas vadību.
3.Raksturot pašpārvaldes institūciju darbību noteicošos faktorus izglītības iestādēs.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −50,24 €
Work pack Nr. 1122930
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register