Latvijas Lauksaimniecības universitātes pieredze mūžizglītības programmas "Erasmus" intensīvā programma apakšprogrammas īstenošanā

SECINĀJUMI
Eiropas Savienības finanšu resursi augstākajā izglītībā netiek piesaistīti tieši studiju procesa īstenošanai. Tos vairāk izmanto kā papildu resursi augstākās izglītības attīstībai, piemēram, akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošana (papildu stipendijas doktorantiem un maģistrantiem), augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošana un modernizēšana.
Šobrīd Latvijā nav izstrādāts vienots valsts līmeņa politikas plānošanas dokuments augstākās izglītības eksportspējas paaugstināšanai un ārvalstu studentu piesaistei. Tomēr IZM ir izveidojusi pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. - 2012. gadam.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē projektu vadība un pašu projekta dalībnieku tiešie darba pienākumi ne vienmēr ir saistīti ar projektu vadību, tāpēc jau pirms projekta uzsākšanas ir jābūt skaidram plānam kādi dalībnieki būs nepieciešami konkrētajam projektam. Ja nepieciešamie dalībnieki nav pieejami no iekšējiem resursiem, tie jāpiesaista kā ārpakalpojums. Uz projekta realizācijas laiku ir jābūt atbildības plānam un pienākumu sadalījumam.
Visbiežākie šķēršļi veiksmīgam projektam ir kopējas projektu kultūras nepietiekama attīstība organizācijā, t.i., visi projektā iesaistītie dalībnieki nepietiekami izprot projektu vadīšanas principus un savu lomu tajā. Lielāka uzmanība jāpievērš arī efektīvām metodēm visu projektā iesaistīto pušu informēšanai t.i. informācijas un dokumentu veidošanas kopējai metodikai un to pieejamībai.
Veicot Erasmus IP projektu situācijas analīzi Latvijas augstskolās, tika secināts, ka izšķirošie veiksmes faktori projektā ir: skaidri formulēts mērķis, rūpīga plānošana, informācijas precizitāte un savlaicīgums, projekta vadītāja profesionalitāte.

…