Skolēniem veidojas pozitīva attieksme pret mācīšanos, ja viņi redz savus klases biedrus, kas atbildīgi izturas pret mācīšanos, ja skolotājs nepārtraukti mācās. Mācību process ir efektīvs, ja tas notiek dabiski – skolēns ir motivēts pats konstruēt savas zināšanas, bet skolotājs ir padomdevējs, kas palīdz, kā arī veido vidi, kas motivē skolēnu mācīties.
Sarūkot valsts iedzīvotāju skaitam, būtu svarīgi katram bērnam attīstīt tos talantus, kas viņam ir doti no dabas, lai viņš varētu pilnvērtīgi strādāt un dot ieguldījumu valsts attīstībā, intervijā aģentūrai LETA teica Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) jaunveidojamās valdības nominētais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis. „Lai arī pašlaik ir dažādas izglītības programmas, nevar noliegt, ka tās tomēr ir diezgan centrētas uz līdzīgu mācību procesu un formu. Mācību standarts ir vispārīgs, bet, to izanalizējot, var secināt, ka tas ir detalizēts līdz pat mācību stundu skaitam nedēļā, kas ļoti ierobežo dažādību pieejās. Kādēļ būtu nepieciešama dažādība pieejās? Tas ir saistīts ar mūsu valsts sarūkošo iedzīvotāju skaitu, tādēļ būtu svarīgi katram bērnam attīstīt tos talantus, kas viņam ir doti no dabas, lai viņš varētu pilnvērtīgi strādāt un dot ieguldījumu valsts attīstībā. Lai varētu attīstīt bērnu talantus, ir nepieciešamas dažādas pieejas, jo bērnu attīstība ir ļoti individuāla,” sacīja Ķīlis. Viņš uzskata, ka mācību process ir jāpielāgo katra bērna attīstības tempam, nevis bērni ”jāpielauž” pie standarta. Ja ir valsts galvojuma sistēma, tā padara skolu darbību autonomāku, tās var brīvāk rīkoties ar finansējumu, piemēram, ja ir nepieciešamība, priekšmetus var mācīt integrēti, kas jau tiek darīts, var apvienot dažāda vecuma bērnus, skolotājs var brīvāk eksperimentēt.
…
