Strukturālais plāns

Secinājumi
Analizējot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru un dažādu autoru darbus par bērnu runas attīstību, secināju, ka:
1. Valoda ir ne tikai domāšanas, bet arī citu psihisko procesu – sajūtu, uztveres, atmiņas, iztēles, emociju (jūtu), gribas – izteikšanas līdzeklis.
2. Runa veidojas ciešā mijiedarbībā ar bērna fizisko un psihisko attīstību, tāpēc līdzās darbam runas attīstības sekmēšanā ir jāorganizē darbības, kas veicina fizisko attīstību gan pamatkustības, gan sīkās pirkstu motorikas pilnveidi, jāvingrina arī sejas mīmikas kustības, redzes un dzirdes sajūtas, jāattīsta uzmanība, atmiņa un domāšana.
3. Iepazinos un ieguvu informāciju, kā pareizi izrunāt skaņu „k”, kāda ir šī pakaļējā mēleņa izrunas korekcija, aktivizējot mēli un mīkstās aukslējas. Literatūras avotos noskaidroju, ka skaņu „k” var mācīt uz skaņas „t” bāzes. Kā arī to, ka līdzskaņa „k” pareizas izrunas veidošanā svarīgs ir mēles pakaļējās daļas stāvoklis un mīksto aukslēju aktīva darbība.
4. Diferencējot skaņas „k” un „g”, logopēds uzsver skaņu atšķirību vārdos, norādot to līdzīgu skanējumu. Ar rotaļām un spēlēm isaistot šīs sakņas vārdos, teikumos, saistītā runā, parādīt bērnam , kā mainās teiktā nozīme, kad šīs skaņas tiek jauktas vai aizstātas.
Uzrakstot šo strukturālo plānu, esmu guvusi teorētiskus un praktiskus piemērus, kā strādāt ar bērnu, kam ir grūtības pareizi izrunāt skaņu „k” un, kā diferencēt skaņas „k” un „g” iesaistot tekstos, rotaļās un spēlēs.
…