Nobeigums
Darbā tika noskaidrots, ka ir daudz un dažādu institūtu, kā, piemēram, ģimene kā institūts, ekonomika, reliģija, izglītība kā institūts un citi. Katram no tiem ir savas funkcijas personības izveidē, tādēļ ikvienu no šīm institūciju grupām var saukt par svarīgām, taču pēc darba autores domām, ģimene kā sociāls institūts ieņem noteicošo, kā pati pirmā pamatgrupa, kurā nonāk katrs indivīds.
Mēģinot rast ģimenes definējumu, tika pamanīts, ka nepastāv viens konkrēts ģimenes raksturojums, taču lielākoties tiem bija kopīgi atslēgas vārdi. Visi autori ģimeni uzskata par sava veida grupu, kopumu jeb veselumu, ko saista vairāki ģimenes locekļi.
Arī pastāv dažādi ģimenes modeļi, kurus visbiežāk nosaka reliģiskās nostādnes dažādās kultūrās, ko veido ne tikai ticība, bet arī sabiedrības vērtības, normas un izpratne par pieļaujamo, tādējādi var runāt arī par atšķirīgiem ģimenes modeļiem- monogāmiju, poligāmiju, viendzimuma laulībām un citiem.
Ne vienmēr izdodas saglabāt ciešās laulības saites, tādēļ mūsdienās arvien biežāk novērojams šķirto laulību skaits, kuru galvenais iemesls ir sava veida nesaskaņas ģimenē un biežas konfliktsituācijas. Diemžēl jāatzīst, ka arī vardarbība ģimenēs nav retums- tā ir milzīga problēma pat sabiedriskā līmenī.
Šīs tēmas izpētes galvenie secinājumi ir tādi, ka ģimenei ir galvenā loma katra indivīda attīstībā. Tās izteiktākās funkcijas ir pareizu vērtību, apziņas izveide, morāle, sociālo vajadzību nodrošināšana, sniegt iespēju izglītoties un skoloties, rūpes vienam par otru, dzimtas turpināšana un citas svarīgas funkcijas. Tādēļ ir jāapzinās ģimenes loma un tās svarīgums. Valstij ir jārūpējas par ģimenēm, tās jāatbalsta un jāizprot to nozīmīgums valsts attīstībā.
…
