Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:362268
 
Evaluation:
Published: 06.02.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Extract

Satura analīze ļauj iegūt vērtīgu priekšstatu par to, kādi jautājumi nākotnē varētu atrasties sabiedrības uzmanības centrā. Apzinādamies masu saziņas līdzekļu lomu tendenču atklāšanā un attīstības ietekmēšanu, Neisbits 1968. gadā sāka izdot ceturkšņa ziņu biļetenu Trend Report, kurā bija apkopoti 206 lielpilsētu laikrakstu satura analīzes dati. Mūsdienās valsts un reģiona mēroga ziņu biļeteni ASV sniedz ziņas par vairāk nekā 6000 laikrakstu satura analīzes datiem. Šie biļeteni vairs nepieder Neisbitam, tos izdod Vašingtonā un tie sniedz saviem abonentiem – gan korporācijām, gan valsts institūcijām – savlaicīgu informāciju par gaidāmajiem sociālajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem, un bieži vien to atklātās attīstības tendences vairākums citu novērotāju vēl nav pamanījuši.
Sabiedrisko attiecību konsultantu firmas aizvien biežāk sāk palīdzēt saviem klientiem paredzēt notikumu attīstību. Parasti šīs firmas vai nu abonē kādu minētā veida izdevumu, vai arī patstāvīgi veic masu saziņas līdzekļu satura analīzi, tomēr jāatzīmē, ka šādai analīzei jāizmanto kāda zinātniski pamatota formāla pētīšanas metode, nevis parastās neformālās saziņu līdzekļu satura kontroles metodes. Galvenā atšķirība starp šīm metodēm ir dažādā analīzei atlasītā satura reprezentativitātes un satura novērtēšanas, un kodēšanas objektivitātes pakāpe. Kādas institūcijas publicitātes pētīšanai) parasti izmanto KA, noskaidrojot, cik materiālos pieminēta pētāmā organizācija un attieksme pret to (pozitīva vai negatīva).
Akadēmiskie pētnieki interesējas par dziļākām tendencēm, izmantojot sarežģītākas kontentanalīzes vai kvalitatīvās satura analīzes metodes, kas apskatītas iepriekšējās lekcijās.
Vairāki pētījumi parādījuši, ka komunikatora priekšstati par savu auditoriju ir diezgan neskaidri. Auditoriju mēdz pielīdzināt paša žurnālista un viņa tuvākā saskarsmes loka sociāli ekonomiskajam statusam. Taču visbiežāk auditorijas spējas saprast un interpretēt piedāvātos tekstus tiek vai nu pārvērtētas (novērtētas par augstu) vai arī žurnālisti par savu auditoriju izturas augstprātīgi, uzskatot, ka tā neko nopietnu, dziļu vai sarežģītu nespēs uztvert. Tāpēc ļoti svarīgi ir mēģināt noteikt, kādam izglītības līmenim atbilst mediju teksti.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register