SECINĀJUMI
Iepazīstoties ar dažādajām izpratnēm par kontrkultūru kustību, autors secina, ka tās ir subkultūru pretošanās kustības, kuru mērķis ir mainīt pastāvošo lietu kārtību. Balstoties uz dažādo teorētiķu uzskatiem par kontrkultūrām, visspilgtāk tas izdevās sešdesmito gadu hipiju kontrkultūrai, pievēršot sabiedrības uzmanību atsevišķiem kopienas uzskatiem – atklātai seksualitāte, komunālajam dzīvesveidam un narkotiku lietošanai, kuri ar laiku tika pieņemti un iekļauti sabiedrībā. Autors secina, ka šādu rezultātu nodrošināja populārā kultūra, kalpojot kā kontrkultūru kustības komunikācijas platforma, izceļot hipiju kustības simbolus un veicinot to integrāciju vispārējā sabiedrībā. Savukārt mūsdienās sabiedrība par dažādām kontrkultūru kustībām un tajās iesaistītajām subkultūrām uzzina ar populārās kultūras starpniecību - caur filmām, televīzijas pārraidēm, mūziku un populārzinātnisko literatūru. Apskatot dažādu teorētiķu izpratni par kontrkultūru aktivitātēm, autors secina, ka tās ir subkultūras, kurām, galvenokārt, raksturīgs radikāli alternatīvs dzīvesveids un pretestība sabiedrības uzskatiem ar nolūku mainīt pastāvošo lietu kārtību.
Tāpat kā liesmas, kas deg visspilgtāk un izdziest visātrāk, arī garo sešdesmito gadu kontrkultūra dega spilgti un īsi, šķietami pazūdot naktī. Kā rakstnieks un vēsturnieks V. “Vahalla” Vale izteicies, “jebkuras kustības visaizraujošākā daļa ir sākums.” Kontrakultūras nav domātas, lai ilgtu mūžīgi. Tās vai nu ieplūst atpakaļ dominējošajā kultūrā, vai arī tie sasniedz kritisko masu un vienkārši kļūst par normu. Tāpat kā utopijas ideāls nav domāts visiem, tā tas attiecas arī uz kontrkultūru.
…
