Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:495328
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.10.2018.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Personiskās drošības nozīme labklājības kontekstā    5
2.  Personiskās drošības mērīšana    7
2.1.  Rādītāju izvēle un pamatojums    7
  Secinājumi    12
  Izmantotās informācijas avoti    13
Extract

SECINĀJUMI
Personiskā drošība ir nozīmīgs temats, runājot par iedzīvotāju labklājību. Autors (OECD) balstās dažādu citu pētnieku darbos, kas padara teorētisko ietvaru pamatotu un ticamu. Izvēlētais teorētiskais materiāls skaidro dažādu ar noziedzību saistītu procesu gaitu.
Pētījuma empīriskajā daļā autors lieto kvantitatīvo pētījuma metodi, izmantojot sekundāro datu analīzi. Izmantotie dati ir iegūti no uzticamiem avotiem - Gallup institūta, Pasaules Veselības organizācijas, ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja, kā arī OECD apkopoto informāciju.
Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem bija izmērīt labklājības līmeni. Pētījums ir salīdzinošs, jo, balstoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, izvirzītiem rādītājiem, tiek salīdzināts, cik lielā mērā cilvēki jūtas droši savā valstī. Autors secina, ka drošības izjūta ir augstāka starp OECD dalībvalstu iedzīvotājiem, lai gan ir novērojama dispersija.
OECD dalībvalstu vidū no Baltijas valstīm ir tikai Igaunija, tādēļ šī pētījuma kontekstā ir grūti secināt par to, kāda cilvēku personiskās drošības situācija varētu izskatīties Latvijā. Taču, ja pieļauj, ka tā krasi neatšķirsies no Igaunijas, tad personisko drošību Latvijā var vērtēt kā augstu vai vismaz vidēju, bet ne zemu.
Mani priekšlikumi šajā gadījumā būtu biežāk atjaunināt datus un sekot līdzi izmaiņām tajos, jo, lai gan šis pētījums ir tapis 2010. gadā, informācija un dati par daudzām valstīm bija iegūta vairākus gadus pirms tam (2003. – 2008. gads). Dati, kas iegūti pirms 2008. gada, pētījuma izstrādes brīdī varēja būt visnotaļ aktuāli, taču senāk iegūtie dati 2010. gadā var tikt uzskatīti par novecojušiem. Lietojot novecojušus datus ir grūti saprast pašreizējo situāciju, grūti novērtēt, vai situācija ir uzlabojusies, vai pasliktinājusies.  

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1368007
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register