Viens no svarīgiem valsts labklājības rādītājiem ir iedzīvotāju dzīves līmenis. Dzīves līmenis ir materiālās labklājības līmenis, kuru raksturo attiecība starp reālo ienākumu apjomu un atbilstošo patēriņa apjomu. To nosaka labumu veidi un daudzums, ko kāda indivīdu grupa patērē noteiktā laika periodā. Dzīves līmenis ir atkarīgs no: indivīdu grupas naudas ienākumiem, naudas pirktspējas, grupas locekļu skaita un vecuma, prasmes saimniekot, dzīves standarta. Apskatot iedzīvotāju līmeni valstī, var spriest, kāda ir ekonomiskā situācija valstī. Latvijā dzīves līmeņa rādītājs vienmēr bijis viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, tā rādītāji ir kritušies vēl vairāk un prognozes liecina, ka situācija tikai pasliktināsies. Speciālais ziņojums par cilvēku attīstību, liecina, ka jāpalielina darba vietu skaits, veselības aprūpes un izglītības pieejamība, sabiedrības un sociālā drošība, jāsamazina noziedzības līmenis.
Lai gan pēdējās ziņas vēsta, ka situācija Latvijas ekonomikā un darba tirgū ir nedaudz uzlabojusies, manuprāt, vēl joprojām aktuāls jautājums ir – vai darba zaudējums ir ietekmējis iedzīvotāju dzīves līmeni? Tā kā Rīga ir Latvijas lielākā pilsētā un tajā ir lielākais iedzīvotāju skaits, manuprāt, būtu svarīgi šādu pētījumu veikt tieši tur. Pētījumā noskaidrotu kā darba zaudējums ir ietekmējis Rīgas bezdarbnieku dzīves līmeni. Pētījuma rezultātā tiks noskaidrots, kādas sekas darba zaudējums ir atstājis uz Rīgas bezdarbnieku vispārējo dzīves līmeni, kā arī kāda ir Rīgas bezdarbnieku attieksme pret bezdarbu un dzīves līmeņa izmaiņām.
Kā pētījuma mērķis tiktu izvirzīts: izpētīt Jelgavas bezdarbnieku dzīves līmeņa izmaiņas, kas notikušas darba zaudējuma rezultātā. Noskaidrot, kā savu dzīves līmeni Jelgavas bezdarbnieki vērtēja pirms darba zaudējumu, kā arī uzzināt Jelgavas bezdarbnieku attieksmi pret dzīves līmeņa izmaiņām un bezdarbu. Mērķis tiktu sasniegts izmantojot kvantitatīvo izpētes metodi – anketēšanu. Tiktu izveidota anketa, kurā tiktu ietverti jautājumi par iedzīvotāju ienākumu izmaiņām, dažādu produktu un pakalpojumu izmatošanas īpatsvaru respondentu budžetā pirms un pēc darba zaudēšanas, kā arī viņu vispārējo viedokli par situāciju valstī, darba tirgū, ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz valsts vispārējo labklājību, kā arī, vai pēdējo mēnešu laikā ekonomiskā situācija Rīgā un Latvijā ir uzlabojusies.
Pētījuma rezultātus varētu izmantot, lai apzinātu vispārējo Rīgas iedzīvotāju viedokli par ekonomisko situāciju Rīgas pilsētā un Latvijā kopumā, kā arī, lai izdarītu secinājumus par augstā bezdarba ietekmi uz Rīgas iedzīvotāju dzīves līmeni un labklājību.
…
