Eiropas Savienības sadarbība ar Vidusjūras reģiona valstīm

Es izvēlējos rakstīt par Eiropas Savienības (ES) sadarbību ar Vidusjūras reģiona valstīm, jo ES valstu kooperācijas jautājums ar Vidusjūras reģiona valstīm kļuva aktuāls tieši pēdējos gados un it īpaši 21. gadsimtā. Var apgalvot, ka ES un Vidusjūras valstu attiecības ir šobrīd viens no svarīgākajiem ES dienas kārtības jautājumiem.
Sakarā ar to, ka attālums, kas šķir Vidusjūras reģiona dienvidu valstis no Eiropas, ir neliels, ES un šīs valstis savā starpā saista vēsturiskas un kultūras saiknes, pašreizējās un potenciālās migrācijas plūsmas, un līdz ar to šīs valstis ir ļoti svarīgi ES partneri. Vidusjūras reģiona valstis ir to valstu vidū, kuras pirmās izveidoja īpašas ekonomiskas un tirdzniecības attiecības ar ES.
1995. gadā uzsākot dialogu Boloņas procesa ietvaros ar Vidusjūras reģiona valstīm, ES dalībvalstis saprata, ka tas ir solis arī drošības, ekonomikas un kultūras perspektīvā. Vidusjūras valstu partneriem tiek piedāvāts vienāds diskusiju un kopīgo aktivitāšu pamats, bet iesaistes līmenis atšķiras atkarībā no katras valsts gatavības.
Vidusjūras reģiona valstis ir: Alžīrija, Kipra, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Lībija, Malta, Maroka, Sīrija, Tunisija, Turcija, Gazas sektors un rietumu krasts.

Hipotēze: ES un Vidusjūras reģiona valstu sadarbība sekmē drošību un stabilitāti Vidusjūras reģionā.

Darba mērķis: izanalizēt ES-Vidusjūras partnerattiecības drošības un stabilitātes veicināšanā.

Darba uzdevumi:
1. Izpētīt ES-Vidusjūras partnerattiecību izveidošanās cēloņus.
2. Apskatīt, kādas institūcijas regulē ES-Vidusjūras partnerattiecības.
3. Izanalizēt reģionālo sadarbības programmu realizācijas problēmas, sasniegumus, turpmākās iniciatīvas un attīstības scenārijus.…